Kā jūs iedomājaties, kā tas būs, plānojot ceļojumu uz Atēnām?
Niko un es iedomājāmies Akropoli, pašu Partenonu, senlaiku marmora skulptūras un daudzas citas lietas, ko atcerējāmies no fotogrāfijām, kuras bieži redzējām skolas vēstures grāmatās.
Atēnas mūs tomēr pārsteidza daudzos aspektos. Tās izrādījās ļoti burvīga, dzīvīga pilsēta, kurā var viegli iejusties grieķu kultūrā un justies tā, it kā nepārtraukti pārvietotos starp modernu Eiropas pilsētu un senu civilizāciju.
Nav gatavs Grieķijas ziemai
Kad 26. janvārī ieradāmies Atēnās, mūs pārsteidza laika apstākļi. Kaut kādā ziņā mums bija radusies doma, ka varēsim valkāt vieglas jakas un izbaudīt Vidusjūras klimata siltumu. Patiesi, gandrīz katru dienu bija saulains laiks, taču gaisa temperatūra noslīdēja pat līdz -1 °C.
Izrādījās, ka 2017. gada ziema bija viena no aukstākajām pēdējo desmit gadu laikā. Līdz šim gadam vietējie iedzīvotāji jau daudzus gadus nebija redzējuši sniegu. Dienā laiks bija patīkams – gaisā valdīja vēsums, bet spīdēja saule. Vienīgā problēma bija vakari, kad kļuva ļoti auksts. Tomēr, tā kā tas bija lielisks laiks, lai apmeklētu grieķu tavernas (tā sauc tipiskos grieķu restorānus), mēs pārāk daudz nesūdzējāmies.
Atēnu krāsa
Pirmā lieta, kas mūs pārsteidza, bija Atēnu krāsu gamma! No pirmā acu uzmetiena viss šķita balts, ar tikai dažiem zaļiem plankumiem zem skaidras zilas debess. Bet, ja paskatījās tuvāk, varēja pamanīt, ka daži jumti bija izteikti krāsaini – sarkani vai pelēki, bet daži ēku fasādes bija drīzāk smilškrāsas.
Tomēr vizuāli viss šķita tik skaidri balts, ko mēs parasti saistām ar grieķu arhitektūru. Tikai dažas no pilsētām, ko mēs redzējām, varēja lepoties ar tik izteiksmīgu krāsu gammu – kā, piemēram, Prāgas sarkanie jumti. Šie pirmie iespaidi padarīja Niko vēl vairāk sajūsminātu par fotogrāfiju uzņemšanu Atēnās.
Plakas rajons vēstures un gardēžiem
Atēnās mēs apmetāmies Plakas rajonā, kas pazīstams ne tikai ar senajām drupām, bet arī ar daudzajiem restorāniem, kuros pasniedz lielisku ēdienu. Par to mums pastāstīja taksometra vadītājs, norādot, ka tā ir pirmā lieta, kas šeit jādara. Bet vispirms – paskaties, kas tev ir aiz loga (un mēģini pārāk ilgi neraudzīties ar atvērtu muti, citādi cilvēki smiesies par tevi). Kad apstājies uz brīdi un paskaties uz augšu, tevi var pārsteigt fantastiskais skats uz Akropoli, kas majestātiski slejas virs pilsētas. Neatkarīgi no tā, no kuras puses tu to skaties, tā vienkārši ir tur – gadsimtiem sena akmens pilsēta.
Kad sākām klīst pa Plakas rajonu, atklājām, ka Akropole nav vienīgais vēsturiskais piemineklis šajā apkārtnē. Vienkārši pastaigājoties, atklājām Adriāna arku, Zeva templi, Vēju torni, Romiešu agoru, Atala stoa, Kapnikarejas baznīcu, Monastiraki un daudzas citas vietas. Plakas rajons mums šķita gandrīz kā labirints. Šī teritorija tika izveidota jau senatnē Akropoles ziemeļu nogāzē ap Agoru. Mūsdienās tā ir dažādu gadsimtu ēku sajaukums, kurā dominē neoklasicisma arhitektūras stils.
Jau no pirmās dienas mēs sapratām, ka atrodamies ne tikai visu apskates vietu centrā, bet arī pašā Atēnu dzīves sirdī. Šeit metro var braukt gar senajām Agoras drupām, tā pati metro stacija var būt vēsturiska apskates vieta, bet cilvēki to uztver kā kaut ko ikdienišķu, steidzoties garām vēsturiskajām vietām, iespējams, ceļā no darba.
Plakas rajons bija lieliska izvēle, lai iepazītu grieķu virtuvi. Šajās ļoti šaurajās ieliņās visur bija mājīgi restorāni ar mājīgu atmosfēru. Un, protams, visur varēja dzirdēt tradicionālo grieķu mūziku, neatkarīgi no tā, kurā pilsētas vietā atradās.
Tātad, būtībā mūsu piedzīvojums Grieķijā sākās ar to, ka ēdām, cik vien sirds kāroja. Un pēc dažiem meze (tipiskiem grieķu uzkodām) mēs iemīlējām šo virtuvi. Ceļojuma noslēgumā mēs pat apmeklējām pavārkursus, lai iemācītos gatavot šī reģiona tradicionālos ēdienus, lai šīs garšas paliktu ar mums arī Berlīnē (mēs ļoti iesakām pavārkursus pie Filou restorānā „Diavlos Taverne“). Daria visvairāk patika veģetārie meze, kas ir līdzīgi grieķu salātiem, vai cukini bumbiņas, savukārt Nico visvairāk baudīja gaļas ēdienus un souvlaki (vietējais ielu ēdiens, kas noteikti ir jāizmēģina, īpaši pitas maizē).
Mums abiem tas bija tāds kā maņu ceļojums. Beigās mēs ne tikai no jauna atklājām sauli, bet arī Grieķijas skatus un garšas, kas ļoti atšķiras no tā, pie kā mēs esam pieraduši Vācijas grieķu restorānos.
