Ieejot Nākotnes muzejā Dubaijā, uzreiz kļūst skaidrs, ka šī nebūs parasta muzeja apmeklējuma pieredze. Jau pati foajē, kas daudzos muzejos ir neizteiksmīga, funkcionāla telpa, šeit ir sešpadsmit metrus augsta un tajā atrodas izliekta dubultspirāles kāpņu telpa, no kuras augšas uz apmeklētājiem raugās robotizētas būtnes — tas ir nepārprotams rādītājs, ka šeit apmeklētāji neatradīs nopietnas ekspozīcijas vai artefaktu vitrīnas. Šī pieredze drīzāk atgādina teātra izrādi.
Saules gaismā rakstītas ziņas
Mēs ar Dāriju bijām tur, lai apmeklētu „Photopills“ izstādi, un šī pasākuma dēļ mums bija iespēja ienākt muzejā pirms tā atvēršanas apmeklētājiem. Mūs aizveda arī uz septīto stāvu, kas parasti ir slēgts apmeklētājiem. Redzēt ēku agri no rīta, pirms tā piepildījās ar tūristiem, bija gandrīz neparasta pieredze. Kaligrāfija, kas rotā muzeja fasādi, turpinās arī iekšpusē kā gaisma, un šeiha Mohammeda bin Rashid al Maktouma vārdi plūst pāri iekšējām virsmām arābu rakstībā. Uz vienkāršajām, baltām virsmām sienas šķiet nesam ziņojumus, kas rakstīti saules gaismā.
Fotogrāfa dilemma
Es bieži fotografēju arhitektūru. Parasti tā man sniedz kādu fiksētu atskaites punktu, no kura sākt darbu, vai tas būtu konkrēts skats, fasāde vai interesanta gaismas kvalitāte noteiktā dienas laikā. Taču Nākotnes muzejs atšķiras no jebkuras citas celtnes, ko esmu fotografējis, arī tā ārpuse naktī. Tajā nav neviena no tām fiksētajām atskaites vietām vai īpašībām, kas raksturīgas citām ēkām. Katrs muzeja stāvs ir atšķirīga pasaule, sākot ar simulētu kosmosa staciju 2071. gadā piektajā stāvā, kur apmeklētāji ieiet muzejā. No turienes jūs nokāpjat lejup caur vairākiem “nodaļām” – lietusmežu, meditācijas svētnīcu, Dzīvības bibliotēku, kurā atrodas 2400 sugu DNS kolekcija, kas spīd tumšā telpā. Gaisma mainās un krāsu paletes mainās no stāva uz stāvu, un kopējais iespaids ir tāds, ka ēka kaut kādā ziņā ir dzīva būtne.
Fotogrāfam muzejs ir aizraujošs, bet izaicinošs. Tā neparastais interjers piedāvā daudz acīmredzu un iespaidīgu kadru, bet, lai atrastu tādu, kas nav tik acīmredzams, ir nepieciešama pacietība. Tu paliec atpakaļ; tu gaidi. Gaisma mainās, un kaligrāfija pārvietojas pa grīdām un sienām. Laiku pa laikam jūs pamanāt noteiktu gaismas kvalitāti, kas izplūst caur muzeja ārējo apvalku, vai arī ievērojat apmeklētāju, kurš skatās uz augšu pret debesīm, uz brīdi apstulbis no šīs gaismas valodas.
Nākotnes muzejs ir veidots kā stāsts, un to nevajadzētu izpētīt steigā. Atvēliet vismaz divas vai trīs stundas, lai pienācīgi izbaudītu ēku un tās pārejošo burvību.
