Daļa no mūsu ekskursijas pa Kilim Geoforest parku Langkawi salā bija ērgļu barošana. Lai gan es noteikti ieteiktu apmeklēt šo parku kopumā, man ir pretrunīgas domas par ērgļu barošanas daļu.
Ērgļi ir savvaļas dzīvnieki; mēs tos apmeklējām to dabiskajā vidē, nevis zooloģiskajā dārzā. Barošana norisinājās tā, ka gids paņēma nelielu spaini ar barību un to iemeta ūdenī. Par laimi, to darīja tikai gids; ekskursijas dalībniekiem nebija atļauts mest barību. Ieraugot barību, daudzi ērgļi sāka riņķot un "medīt" medījumu. Mēs to varējām vērot apmēram 2 minūtes.
Līdz šim viss bija labi, un tas bija skaisti skatīties, jo man tas bija kaut kas jauns. Man radās šaubas, kad es redzēju, ka 5 minūtes pēc mums nākamā laiva darīja to pašu. Ja ērgļus baro ik pēc dažām minūtēm, tie kļūst vairāk līdzīgi zooloģiskā dārza dzīvniekiem – neskatoties uz to, ka atrodas savā dabiskajā vidē.
Jebkurā gadījumā, kad mēs turpinājām ekskursiju, es ievēroju kaut ko. Ērgļi, kas riņķoja ap mūsu ekskursijas laivu, visi bija salīdzinoši mazi un ar sarkanbrūnu nokrāsu. Tagad kokos es ieraudzīju divus daudz lielākus šīs sugas pārstāvjus. Pamanījis to, mūsu gids norādīja, ka tie ir balta vēdera jūras ērgļi.
Balta vēdera jūras ērglis izaug līdz 85 cm garumā un tā spārnu plētums sasniedz līdz 220 cm. Šie divi vienkārši vēroja šo izrādi no malas, bet nepiedalījās. Tikai daudz mazākie brahminu vanagi paņēma gabaliņus, ko mūsu gids meta ūdenī.








