Nav citas vietas, kur krāšņās baroka formas saplūst ar neoklasicisma likumu loģiku. Šī kaislīgā deja Vīnē turpinās jau gadsimtiem, un to visu var redzēt arī šodien.
Skaistums sajaucas ar loģiku, ticība satiekas ar atbrīvošanos, un viss notiek ikdienas mierīgās dzīves komfortā augstākā sabiedrības rajonā. Gribētu teikt, ka Vīne ir kontrastu pilsēta, bet tā nav. Pretinieki vienkārši pārklājas – protestus pret dzimumu līdztiesību rīko vienu ielu tālāk no geju parādes, un vietējiem tas šķiet pavisam ikdienišķs notikums.
Ceļojums uz Vīni
Ceļojumu uz Vīni mēs plānojām diezgan spontāni. Niko plāno nofotografēt visas Eiropas Savienības galvaspilsētas, un pēc tam, kad šogad apmeklējām dienvidu pilsētas – Atēnas, Madridi, Nikosiju –, nolēmām apskatīt dažas kaimiņvalstis un izvēlējāmies Vīni. Daria sapņoja tur atgriezties kopš sešpadsmit gadu vecuma (viņa šo vietu īsi redzēja skolas ekskursijā), bet Niko pēdējo reizi tur bija trīs gadu vecumā (viņš neko neatceras).
Mēs izīrējām nelielu Airbnb dzīvokli netālu no pilsētas centra, ceturtajā rajonā, ko sauc par “Wieden” – Dariai patika, ka tā ir arī Vīnes poļu valodas nosaukums. Pateicoties šai atrašanās vietai, mēs varējām sasniegt gandrīz jebkuru vietu, 15 minūtes ejot kājām. Šķita, ka šajā rajonā galvenokārt dzīvo austrieši. Mums abiem bija pārsteigums uzzināt, ka 600 tūkstošiem iedzīvotāju ir dzīvokļi, kurus līdzfinansē valsts (pilsētā kopumā ir 1,6 miljoni iedzīvotāju). Tas ir gandrīz trešdaļa sabiedrības – cepures nost par godu pilsētas domei! Tātad, mēs apmetāmies mājīgā vienistabas dzīvoklī ar koka sienām un mēģinājām iedomāties, kā būtu būt šādiem vietējiem.
Lai iepazītu vietu, pirmajā dienā mēs vienkārši pastaigājāmies pa Vīnes ielām, mēģinot iemūžināt pilsētas dzīvi fotogrāfijās, izjust to, kādu brīdi tajā dzīvot, pirms skriešos, lai iemūžinātu perfektu ēku perfektā gaismā. Pirmie iespaidi: tā ir pārticības pilsēta. Tā ir arī vieta, kur var atpūsties. Lielākā daļa veikalu slēdzas pulksten sešos, un var aizmirst par iepirkšanos svētdienās vai par to, ka jūsu iecienītā restorāna durvis būs atvērtas – tas ir atpūtas laiks visiem. Vīnē saprāts satiekas ar baudu – starp abiem valda līdzsvars. Jūs strādājat, un pēc tam baudāt dzīvi plašos parkos, kafejnīcās, publiskajās laukumos, kur sēžat un dzerat aukstu baltvīnu kopā ar draugiem. Un ekonomika ir vienkārši lieliska.
Nedaudz par Vīnes vēsturi
Mūsu draudzene reiz minēja, ka Vīne viņai atgādina senatni, taču tā, it kā tie laiki tur norisinātos tieši šobrīd. Šeit nav drupu, bet šajā modernajā pilsētā joprojām var sajust senās Romas garu. Tajā vienkārši ir kaut kas īpašs…
Vīne savas pastāvēšanas sākumā bija Romas impērijas nometne. 11. gadsimtā tā bija nozīmīga tirdzniecības vieta. Vēlāk, Habsburgu dinastijas laikā, tā kļuva par lielāko Eiropas pilsētu un Austrijas impērijas, vēlāk – Austroungārijas galvaspilsētu.
16. un 17. gadsimtā Vīne smagi cieta no osmaņu turku uzbrukumiem. Tomēr pilsēta izdzīvoja un kļuva stiprāka nekā jebkad agrāk. Otrās aplenkuma laikā turku armiju sakāva Polijas karalis Jans Sobieskis, kas izraisīja Osmaņu impērijas varas zaudēšanu Eiropā.
Dažreiz iznīcināšana dod iespēju radīt kaut ko jaunu. Pēc kara ar turkiem daudzas ēkas tika atjaunotas 17. gadsimta dominējošajā baroka stilā. Tas piešķīra pilsētai savu raksturu, ko raksturo pilnīgas formas un bagātīgas krāsas. No šiem laikiem cēlušies Belvedere vai Šēnbrunnas pilis ar to lielajiem dārziem, kas paredzēti pastaigām, kur svarīga ir katra detaļa – vai tās būtu puķes, celiņi, apgriezti koki vai strūklakas.
Mēs pavadījām dažas vakara stundas šajos dārzos. Vienkārši pastaigājāmies, dzērām Gruner Veltliner vīnus (tipiska Austrijas vīnogu šķirne), vērojām sauli, kas riet aiz baroka ansambļiem, un dzīvīgo pilsētu fonā. Un mēs tur nebija vienīgie – cilvēki izklāja savas segas, sēdēja zālē un sarunājās, smējās, spēlējās. Tie, kas bija mazāk slinki, skrēja, vingroja vai vienkārši kāpa uz pils daļām, kas atrodas uz kalniem.
Vīnes stils
17. un 18. gadsimtā literatūrā, mūzikā, teātrī, operā, glezniecībā, tēlniecībā un arhitektūrā dominēja divi mākslas stili – iepriekš minētais baroks un neoklasicisms. Varētu teikt, ka šie divi stili bija pretstati, tomēr Vīnē tie harmoniski pastāv līdzās. Jūs varat ienākt baroka stilā celtajā Svētā Pētera baznīcā un apbrīnot Bībeles varoņu zelta figūras, kuru pozas ir tik izteiksmīgas un pilnas ar ciešanu vai apgaismības emocijām. Jūs pārņems krāsas un apaļīgie eņģeļi, kas ir tik raksturīgi barokam. Un šos iespaidus par pārticību un ezotēriku vēl vairāk padziļinās Baha ērģeļu koncerts, ja jūs apmeklēsiet šo baznīcu pareizajā laikā.
Tad jūs iznākat ārā, un saule aizdzēš jūsu iespaidu par mirstību un Dieva pārspējošo klātbūtni (neatkarīgi no tā, vai esat ticīgs vai nē), un pēkšņi jūs atrodaties pie Hofburgas pils, kuras daļas ir veidotas neoklasicisma vienkāršībā, harmonijā un līdzsvarā. Pāris soļus tālāk, un jūs esat pie “Helden Platz” – “Varoņu laukuma”. Turpinot ceļu, redzēsi Marijas Terēzes statuju – Vīnes sieviešu imperatores („Karalienes”) no zelta laikmeta, zinātnieku un mākslinieku aizbildnes. Abās šīs masīvās statujas pusēs atrodas divas simetriskas, gandrīz identiskas ēkas – mākslas muzejs un dabas vēstures muzejs. Dvēsele pretstatā prātam, tā pati, līdzsvarā, tikai citās vietās.
Šīs saiknes starp dvēseli un prātu var atrast visur šajā pilsētā. Ne tikai baroks un neoklasicisms, kas teorētiski stāvēja viens pret otru, tur pastāv līdzsvarā. Šajā pilsētā ir daudz loģikas. Vīne bija viena no pirmajām pilsētām, kur 18. gadsimtā kā atbilde uz higiēnas jautājumiem attīstījās pilsētas tīrīšana. Turklāt mūsdienās krāna ūdens ir garšīgs, jo tas nonāk pie jums pa kanāliem no kalniem, kas atrodas 100 kilometrus no Austrijas galvaspilsētas un tika izbūvēti pirms gadsimta.
Bet Vīnē ir arī daudz dvēseles un izteiksmes, kas nāk no 20. gadsimta. Tajā laikā Vīne bija vieta, kur dzima jūgendstils. Paceliet rokas, kas nezina Vāgnera mūziku vai Gustava Klimta skaistās gleznas, kurās reālisms sajaucas ar ēģiptiešu simboliem un eksotiskajiem zelta ornamentiem.
Domājot par Vīnes Prateru, droši vien vispirms prātā nāk leģendārais ratu rats. Jums noteikti jāapmeklē Prater Cabins Exhibition, kas atrodas Prater Museum un kur vecās gondolas ir pārveidotas par pilsētas vēstures stāstītājiem.
Diemžēl viena nedēļa mums nebija pietiekami daudz laika, lai iepazītu pilsētu vēl dziļāk. Mēģinot iepazīt pagājušo gadsimtu vēsturi un mākslu, mums nebija iespējas padziļināti iepazīt mūsdienu mākslu un pilsētas dzīvi.
Šī vieta ir vērta apmeklējuma, un jūs varētu atklāt, ka galvenā atrakcija nav picas lieluma šnicele (kā sākumā domāja Niko). Šo vietu vajadzētu apmeklēt, lai izjustu Eiropas kultūras mantojuma mierīgo saplūšanu.
