Vairākus gadu desmitus pēc Florences Duomo dibināšanas 13. gadsimtā tika atklāta Florences katedrāle, un tikai Filippo Brunelleschi ģeniālajam prātam izdevās izdomāt, kā tieši uzcelt kupolu – pirmo šāda veida būvi 15. gadsimtā. Mūsdienās tā dominē Florences siluetā un liek brīnīties par to, kā šī celtne ir izturējusi laika pārbaudi.
Florences Svētā Lorenca katedrāle
Florences katedrāle jeb oficiālais nosaukums „Cattedrale di Santa Maria del Fiore” ir galvenā atrakcija Florencē, Itālijā. Katedrāle kopā ar kristību kapelu un Džoto zvanu torni, kas atrodas viens otram blakus, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Neviena ceļojuma uz Toskānu nebūtu pilnīga bez apmeklējuma.
Katedrāles celtniecība tika apstiprināta pilsētas domē 1294. gadā, kad iepriekšējā katedrāle Basilica di San Lorenzo di Firenze vairs nespēja uzņemt pieaugošo Florences iedzīvotāju skaitu. Projektu izstrādāja tas pats arhitekts, kas projektēja Palazzo Vecchio un Basilica Santa Croce – Arnolfo di Cambio. Tajā bija paredzēts astoņstūra kupols – šis sapnis piepildījās tikai 1418. gadā, kad Filippo Brunelleschi uzvarēja arhitektūras konkursā, lai izstrādātu un uzsāktu projekta būvniecību.
Šodien mēs esam pieraduši redzēt katedrāļu kupolus lielākajā daļā pazīstamu pilsētu, taču 15. gadsimtā bija gandrīz neiedomājami uzcelt tādu būvi, neapdraudot cilvēkus, kuri zem tās lūgtu. Šāda izmēra būvniecība šķita gandrīz neiespējama, taču Brunelleschi ģeniālais prāts spēja uzcelt lielāko kupolu, kādu pasaule jebkad bija redzējusi, un tajos laikos – konstrukcija tika veidota ar dubultu apvalku, ko balstīja stingri pīlāri, un rezultātā kupols stāv stingri arī šodien.
