Menorca ir vistālāk uz austrumiem esošā no Spānijas Baleāru salām — klusāka kaimiņsalas Mallorkai, ko UNESCO 1993. gadā pasludināja par biosfēras rezervātu. Tās divas pilsētas — Maó austrumos un Ciutadella rietumos — ieskauj salas iekšzemes lauksaimniecības zemes un piekrasti, kurā dienvidos mijas baltas kaļķakmens ielīces, bet ziemeļos — tumši, vēja izskaloti zemes ragi. Vēsturiskais ceļš „Camí de Cavalls” apļo visu salu un savieno lielāko daļu tās pludmales un bākas.
Cala Galdana
Cala Galdana ir mana bāze Menorkā. „PhotoPills“ fotogrāfijas nometne šeit ir izvietojusi savu viesnīcu, un es esmu šeit bijis jau četras reizes kā viens no instruktoriem, izmantojot šo līci kā sākumpunktu nedēļas garajai fotosesijai visā salā. Lai atrastu labāko skatu uz to, bija jāveic neplānota pastaiga: Daria un es devāmies pa taku cauri priežu mežam un nonācām pie Mirador Sa Punta — skatu punkta virs izliektās līcītes ar piestātnē noenkurotajām buru laivām un tirkīza krāsas ūdeni.
Pati pilsētiņa ir veidota, domājot par komfortu: viesnīcas, restorāni, kajaki, laivu braucieni saulrieta laikā, mierīgs ūdens ģimenēm. Reizēm šķiet, ka tā vairāk atgādina Mallorkas kūrortu, piemēram, Port d’Alcúdia, ko es fotografēju Mallorkas ceļojumu ceļvedim, nekā savvaļīgu Menorkas līci. Galvenais arguments ir atrašanās vieta: dažas no salas labākajām pludmalēm atrodas gājiena attālumā.
Cala Mitjana
Divdesmit minūšu gājiena attālumā no Cala Galdanas esošā Cala Mitjana parāda, kā izskatās šī pati krasta līnija, ja tā nav apbūvēta: līcītis ar tirkīza krāsas ūdeni, ko ieskauj ar priedēm apaugušas kaļķakmens klintis, bez jebkādām ērtībām. Pārgājiens ir īss, taču tas atlasa cilvēku pūli un pilnībā maina atmosfēru. Peldētāji šķērso jūru, lai nokļūtu līdz Cala Mitjaneta — blakus esošajai līcītei, kurā ir vieta tikai nedaudziem cilvēkiem, bet klints lēcēji stāv rindā uz klints izvirzījumiem augšā.
No klintīm izvietotajiem skatu punktiem paveras panorāma, kas nav jāmeklē. No šejienes „Camí de Cavalls” ceļš turpinās uz Cala Trebalúger un Cala Escorxada tiem, kas vēlas vēl mazāk apmeklētas līcītes. Lai augstajā sezonā atrastu tukšu pludmali, vienīgais drošais risinājums ir ceļot ārpus sezonas vai ierasties jau agri no rīta.
Favàritx bāka
Favàritxas bāka atrodas salas ziemeļaustrumu galā — tas ir balts tornis, ko apvij melna spirāle, un kas stāv uz tumšas šīfera klints, kas izskatās kā Mēness filmēšanas laukums. Tā tika uzcelta laika posmā no 1917. līdz 1922. gadam pēc virknes kuģu avāriju un joprojām sargā krastu, kas savu reputāciju ir nopelnījis grūtajā ceļā. Katrs apmeklējums man sniedz atšķirīgu kompozīciju: retās augu sugas, plūdmaiņu peļķes un sāls kristāli ap torni nepārtraukti maina priekšplānu.
Plašākais zemesrags ir daļa no aizsargātā S'Albufera des Grau dabas parka, un tā izskats mainās atkarībā no diennakts laika. Saulrieta laikā es reiz dalīju klintis ar 39 citiem fotogrāfiem, kad Cap de Favàritx kaļķakmens krasts pēdējās gaismas staros kļuva rozā, bet bāka, kas ar savu 16 jūras jūdzes tālu gaismas staru tikko sāka darboties, izskatījās maza pie horizonta.
Cap de Cavalleria
Ziemeļu krasts koncentrējas ap Kavalleriju, kur bāka paceļas 94 metrus virs jūras uz salas augstākajām klintīm un visu nakti mirgo divas reizes ik pēc desmit sekundēm. Menorca ir valsts vistālāk uz austrumiem esošais punkts, tāpēc rīta darbnīca šeit nozīmē pirmo saullēktu Spānijā: mēs izbraucām tumsā, uzkāpām klintī un gaidījām, kad mākoņi no horizonta apakšas sāks izgaismoties.
Šis zemesrags ir vērts apskatīt arī, atskatoties atpakaļ. Meklējot kompozīciju saulrietam, es iegāju tumšā alā tieši tajā brīdī, kad zema saule apgaismoja tās sienas, un dažas sekundes bāka stāvēja ierāmēta mirdzošajos akmeņos. Tā bija mana pirmā bākas fotogrāfija, un tā man iemācīja, cik liela nozīme šajā darbā ir atrasties pareizajā vietā brīdī, kad gaisma izlemj.
Ciutadella un Pont d'en Gil
Ciutadella, senā galvaspilsēta, glabā savu vēsturi īsas pastaigas attālumā: ieliņas ap Es Born, krasts ar tradicionālajām zvejas laivām un Castell de Sant Nicolau, kas sargā līča ieteku. Es tur vadīju grupu krēslas stundā kopā ar Albertu Drosu un Eliju Lokardi, un, kamēr mani kolēģi nokāpa pa akmeņiem, lai fotografētu piekrasti, es iemūžināju cietoksni tieši no priekšpuses zeltainā gaismā, kamēr mana sieva gaidīja pie tā vārtiem. Es nepārvēršu ainavu fotogrāfus par pilsētas ainavu fotogrāfiem.
Nedaudz tālāk pa krastu Pont d'en Gil izliecas pār jūru kā senas ostas vārti. Es domāju, ka to veidojušas cilvēku rokas; tomēr arka ir pilnīgi dabiska, un mierīgās vakaros vietējie ar laivām peld cauri tai.
Sanisera un ziemeļu krasts
Krasts starp Kavalleriju un līčiem tālāk uz rietumiem glabā salas senākos stāstus. Kādu rītu, kad jau biju savācis savu aprīkojumu, pēkšņi saule parādījās virs ūdens, un es atkal izvilku statīvu, lai iemūžinātu Kavallerijas krasta kaļķakmens līčus – krastu, kas reiz piesaistīja gan romiešu flotes, gan pirātus, kuri tiem sekoja.
Blakus esošajā dabiskajā ostā romieši 2. gadsimtā pirms mūsu ēras izveidoja Saniseras ostu. Saulrieta laikā es to nofotografēju caur drupu zvejnieka būdiņas durvīm: viena laiva uz mierīgā ūdens un Britu torņa drupas, kas iezīmē horizontu. Šī vieta tagad ir aktīva arheoloģiskā izrakumu vieta, un tās romiešu pilsēta joprojām ir tikai daļēji izpētīta.
Menorkas nakts debesis
Menorca 2019. gadā ieguva „Starlight Reserve“ un „Starlight Destination“ statusu, un šie apzīmējumi raksturo to, ko jau nodrošina Vidusjūras reģions: sala, kas ir izolēta no kontinentālā gaismas piesārņojuma. Vasaras naktīs Piena Ceļš virs Favàritx ir pietiekami skaidri redzams ar neapbruņotu aci, un pat ciemata gaismas to nespēj aizklāt, kā pierādīja maija nakts virs Son Bou. Cala Macarella un Monte Toro, salas augstākais punkts, atrodas zem tā paša debesu velves.
Manas pirmās zvaigžņu pēdas šeit izdevās tikai pēc daudziem mēģinājumiem. Intervalometrs atteicās darboties, tāpēc es skaitīju līdz 30 un manuāli nospiedu slēdzi atkal un atkal, veselu stundu, līdz debesis bija uzzīmējušas savus apļus virs līča. Dienasgaisma atlīdzina šo pakalpojumu tajā pašā vietā: akmeņainā pludmale ar izkaisītajām saliņām ir kļuvusi par Menorkas simbolu saulrieta laikā.
Menorkas fotografēšana
Menorca ir vieta, kur es mācu un kur man pašam nepārtraukti māca. Vienā nometnē Ēriks Parē un Kims Henrijs aukstā, rāmā naktī kopā ar dejotāju demonstrēja gaismas gleznošanu ar gaismas cauruli, gaisā aiz viņas zīmējot figūras, kas izskatījās it kā nākušas no citas planētas.
Salas orientācija ir ļoti svarīga plānošanā. Uz austrumiem vērstie zemesragi, piemēram, Favàritx un La Mola, sagaida saullēktu; dienvidu un rietumu puses, piemēram, Atalis pludmale netālu no Es Migjorn Gran, piedāvā saulrietus. Saullēkta rīti prasa vairāk: attālas klintis, kuras jāsasniedz tumsā, pirms vietējais transports pamodas. Atalgojums ir vēsāki, klusāki toņi nekā piesātinātajā vakara debesīs, un pludmales, kas fotogrāfijās izskatās tikpat tukšas kā pārējā Spānijā tikai dziļā ziemā.
Kad apmeklēt Menorku
Maijs ir mans mēnesis. „PhotoPills“ nometne pulcē fotogrāfus no visas pasaules, sākas Piena Ceļa sezona, pavasara saullēkti rādās aiz Kavallerijas klintīm, un ūdenī jau var peldēties, kamēr pludmales joprojām ir gandrīz tukšas. Jūlijā un augustā uz calas plūst lielas cilvēku pūļi, lai gan pat tad divdesmit minūšu garš pārgājiens tos izkliedē.
Zemsezonai ir savas priekšrocības: privātās automašīnas var piebraukt tuvu Favàritx, kas tūrisma sezonā ir aizliegts, un sala atgriežas pie saviem iedzīvotājiem. Talajotiskās Menorkas aizvēsturiskajiem pieminekļiem, kas 2023. gadā iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā, nav nekādas sezonas. Lai baudītu nakts debesis, izvēlieties jauno mēnesi laika posmā no maija līdz septembrim.
Bieži uzdotie jautājumi
Kad ir labākais laiks, lai apmeklētu Menorku?
No maija beigām līdz jūlija sākumam un septembrī ūdens ir silts, atvērtas atpūtas vietas un apmeklētāju skaits ir pārvaldāms. Augusts ir visnoslogotākais un dārgākais mēnesis. Lai vērotu zvaigznes un Piena Ceļu, brauciet no maija līdz septembrim ap jauno mēnesi. Ziemā šeit valda miers, daudzi pludmales pakalpojumi ir slēgti, taču ainavas ir tukšas.
Vai Menorca ir labāka par Maljorku?
Tās piedāvā atšķirīgas ceļojumu iespējas. Menorca ir mazāka, līdzenāka un klusāka, ar aizsargātu piekrasti, tumšām nakts debesīm un mazāku urbanizāciju. Mallorca piedāvā augstākus kalnus, gotikas stila galvaspilsētu Palmu un labāku infrastruktūru. Ja vēlaties neapskartas līcītes un nakts fotogrāfijas, Menorca ir labāka izvēle; ja vēlaties daudzveidību un pilsētas dzīvi, tad Mallorca.
Cik dienas vajadzētu pavadīt Menorkā?
Četras līdz septiņas dienas ir pietiekami, lai labi iepazītu salu: dienvidu kalas, ziemeļu bākas, Ciutadellu un vienu nakti, kas veltīta zvaigznēm. Vienas dienas ekskursijas neļauj to pilnībā izbaudīt, jo vislabākā gaisma ir saullēktā un pēc saulrieta, kad vienas dienas apmeklētāji jau ir aizbraukuši.
Vai Menorkā jums ir vajadzīga automašīna?
Jā, fotogrāfijai un attālākajām pludmalēm. Sabiedriskais transports savieno Maó, Ciutadellu un galvenos kūrortus, taču līdz bākām, ziemeļu krastam un taku sākumpunktiem, piemēram, Cala Mitjana autostāvvietai, daudz vieglāk nokļūt ar automašīnu. Ņemiet vērā, ka tūrisma sezonā privātajām automašīnām ir ierobežota piekļuve Favàritx.
Kādas ir labākās pludmales Menorkā?
Dienvidkrastā atrodas pastkartēs redzamās līcītes: Cala Mitjana, Cala Galdana, Macarella un Son Bou — salas garākā pludmale. Ziemeļkrasts ir savvaļīgāks, ar sarkani zeltainu smilti un tumšākiem akmeņiem. Cala Mitjana un tās kaimiņpludmales apbalvo tos, kas ir gatavi no ceļa doties divdesmit minūšu gājienā.
Vai Menorkā var redzēt Piena Ceļu?
Jā. Menorka kopš 2019. gada ir Starlight rezervāts, un sezonā, attālinoties no pilsētām, Piena Ceļu var redzēt ar neapbruņotu aci. Vislielākais tumšums ir ap Favàritx, Cala Macarella un ziemeļu krastu. Labākie apstākļi ir no maija līdz septembrim bezmēness naktīs.
