Pasaulē ir tikai dažas vietas, kur miers, mērogs un arhitektūras spožums satiekas tik viegli kā Šeiha Zajeda Lielajā mošejā Abū Dabī. Un tomēr, stāvot vienatnē tās priekšā – īsi pēc sešiem no rīta pirmajā vai otrajā Ramadāna dienā – bija brīdis, ko nebiju plānojis, bet ko nekad neaizmirsīšu.
Šis attēls nebija perfekti izpildīta plāna rezultāts. Patiesībā tas radās no apvedceļa. Sākotnēji mēs bijām ieplānojuši PhotoPills ekspedīciju, lai vajātu miglu virs AAE panorāmas. Taču, kad Abu Dabī rītu izjauca miglas trauksme, mēs nolēmām agri braukt atpakaļ uz Dubaiju cerībā noķert to virs Burj Khalifa supermēness. Spoileris: migla patiesībā neparādījās. Mākoņi karājās zemu, bet nespēja sniegt to burvību, ko mēs bijām meklējuši.
Vienatnē pie Šeiha Zajeda Lielās mošejas
Šis kadrs kļuva iespējams tikai trīs nedēļu ilgās uzturēšanās AAE pēdējā nedēļas nogalē. Kolēģis un kolēģis fotogrāfs Endijs piezvanīja un teica: “Ei, man atkal ir mediju piekļuve mošejai. Gribi nākt?” Mēs atradāmies Adžmānā – vairāk nekā pusotras stundas brauciena attālumā no Abū Dabī. Bet, protams, es piekritu. Mēs pamodāmies absurdi agri un ieradāmies pirms saullēkta. Ap pulksten 6 no rīta mēs iebraucām pa sānu vārtiem, kas paredzēti tikai medijiem, un mūs pavadīja garām klusam drošības pārbaudes punktam. Mešeja bija slēgta sabiedrībai, bet atvērta mums. Aptuveni desmit minūtes pēc šī kontrolpunkta es stāvēju šeit, šajā pašā vietā.
Endijs ieteica doties tālāk, lai iemūžinātu skaistos atspulgus arkās, kas ieskauj ieeju. Es to pamēģināju, un jā, atspulgi bija brīnišķīgi. Bet kaut kas tieši šajā ceļa punktā mani apturēja. Izgaismotie zeltaini kubi, kas veda uz mošeju, šķita, ka mani ievelk sevī. Apvienojumā ar maigi zilo ēkas apgaismojumu – kas mainās atkarībā no mēness fāzes – šī aina šķita līdzsvarota, gandrīz sirreāla.
Ramadāna laikā apgaismojums mainās, atspoguļojot mēness augšanu un samazināšanos. Ramadāns sākas ar pirmo pusmēness pusmēnesi, tāpēc mošeja bieži mirdz maigi zilā krāsā, kas smalki sasaucas ar debesīm. Šajā rītā virs tās plūda zemu piekārti mākoņi – retums Emirātos, kur debesis parasti ir skaidras un plakanas. Gandrīz šķita, ka mākoņi atspoguļojas uz pašas mošejas virsmas, ievelkot skatienu attēla centrā.
Kā tika uzņemts šis fotoattēls
Tas nebija vienkāršs norādīšanas un klikšķināšanas uzdevums.
Lai saglabātu gan ēnu, gan spilgto toņu detaļas (neko nepārspīlējot), es izmantoju HDR tehniku – trīs ekspozīciju sērijas ar dažādiem spilgtuma līmeņiem. Vēlāk tos sajaucu kopā, lai līdzsvarotu galējos apgaismojuma kontrastus.
Tikpat svarīgs bija arī slīpēšanas objektīvs. Es izmantoju 19 mm tilt-shift objektīvu, kas sākotnēji bija paredzēts Nikon un pielāgots manam Sony korpusam (jo Sony neražo tilt-shift objektīvus). Šis objektīvs ļauj man pārvietot kameras perspektīvu uz augšu, neizkropļojot ēkas līnijas – kaut kas tāds, ar ko tradicionālam īpaši platleņķa objektīvam būtu grūti. Lai gan tehniski tas ir garāks fokusa attālums nekā, piemēram, 14 mm, izkropļojuma trūkums faktiski man deva vairāk izmantojamu kompozīciju.
Statīvs bija būtisks ne tikai asuma dēļ, bet arī tāpēc, lai es varētu konsekventi uzņemt vairākus ekspozīcijas momentus un novērst spoku efektu, ko rada gadījuma garāmgājēji. Lielākā daļa cilvēku uz vietas bija daļa no tīrīšanas komandas, kas strādāja pirms mošejas atvēršanas plkst. 9.00. Tas, ka attēls izskatās tukšs? Tā ir pacietība, ilga ekspozīcija un nedaudz maģijas pēcapstrādes procesā.
Šeiha Zajeda Lielās mošejas fotografēšanas padomi
- Ierodieties pēc iespējas agrāk: Publiskā piekļuve sākas pulksten 9.00, un līdz tam laikam klusums ir zudis.
- Plašsaziņas līdzekļu piekļuvei ir liela nozīme: Ja varat, pievienojieties fotoekspedīcijai vai atrodiet paziņas, kas var palīdzēt jums iegūt agrīnu piekļuvi.
- Izmantojiet statīvu un uzņemiet breketētas ekspozīcijas: Apgaismojums šeit ir dinamisks un sarežģīts. HDR apvienošana palīdz saglabāt detaļas.
- Apsveriet objektīvu ar slīpo novirzi: Tas nodrošinās tīrākas līnijas, fotografējot grandiozo arhitektūru.
- Plānojiet kompozīciju, bet nepārdomājiet to: Sākotnēji es gribēju iekļaut minaretu labajā pusē. Tas neizdevās – tā vietā es pievērsos simetrijai.
Nobeiguma pārdomas
Tajā rītā man nebija miglas. Taču es saņēmu ko citu: negaidīti perfektu skatu uz vienu no skaistākajām ēkām uz Zemes, kas bija ietērpta maigi zilā un zelta krāsā, ietīta klusumā un piedāvāta man vienai uz dažām īsām minūtēm.
Dažreiz tas ir labākais fotoattēls. Tāds, kuru jūs nesekojat.
