Tiklīdz redzi Kotoras līča fotogrāfiju, kas uzņemta no senajām drupām kalnos virs tā, nevar neaizdomāties par to, ka gribētu apmeklēt šo vietu. Kotora Melnkalnē vismaz divus gadus bija Niko fotogrāfiskais sapnis, taču ceļojums no Berlīnes vienmēr šķita pārāk garš, jo nebija labu lidojumu savienojumu.
Tā bija līdz brīdim, kad nolēmām Jaungada vakaru pavadīt Podgoricā, kas atrodas tikai 65 km brauciena attālumā no Kotoras – mēs nevarējām palaist garām šādu iespēju.


2017. gada pirmajā dienā mēs atstājām Podgoricu un devāmies uz Kotoru. Ņemot vērā to, ka 1. janvārī uz Kotoru kursē mazāk autobusu, mēs izmantojām taksometru.
Tas izrādījās ļoti laba ideja, jo laiks bija vienkārši ideāls, un apmēram divu stundu garumā mums bija laiks apbrīnot ainavu ar tās tumši zaļajām ielejām un melnajiem kalniem (no kuriem cēlies nosaukums „Melnkalne“).
Uz kalnu virsotnēm bija redzami tikai daži pūkaini mākoņi, un mums šķita, ka tie izskatās noguruši pēc vakardienas svinībām. Vairākas reizes mūsu sirdsdarbība paātrinājās, kad autovadītājs veica 180 grādu pagriezienus, un mēs varējām ieraudzīt bezdibenu un tirkīza krāsas jūru, kaut arī tikai uz mirkli.
Dienvideiropas fjords

Kad sasniedzām Kotoru, no uztraukuma mūsu asinsspiediens paaugstinājās vēl vairāk. No krasta Adrijas jūra nebija redzama. Šajā Melnkalnes daļā jūra iestiepjas dziļi sauszemē un kalnos, veidojot riju – zemūdens upes kanjonu, kas izskatās kā fjords – Boka Kotorska šī reģiona vietējā valodā.
Ūdens bija tirkīza krāsā, kas kontrastēja ar virs mums uzslietu klintīm – Orjenu un Lovčenu, kuras no šā skatpunkta izskatījās tā, it kā tās aizvērtu līci. Mums aiz muguras balto pilsētas ēku silueti kontrastēja ar tumšajiem kalniem, kas uzslējās virs mazajām gaišajām ēkām.
Saulrieta siltā gaismā varēja redzēt senā Kotoras cietoksni, kas šajā brīdī bija tik mierīga un tukša.
Kaķu pilsēta

Mēs atstājām bagāžu neizpakotu mūsu Airbnb dzīvoklī, paņēmām kameru, dažas picas šķēles un devāmies fotografēt, pirms iestājās nakts. Tas bija labs jaunā gada sākums! Pēc dažām stundām, pastaigājoties apkārt, mēs atklājām, ka Kotor ir diezgan interesants arī naktī.
Visa pilsētas iela bija klāta ar baltiem bruģakmeņiem, kas, vakara gaisā samirkuši, atspoguļoja gaismas tā, ka visa pilsēta izskatījās it kā būtu veidota no marmora. Suvenīru veikaliņos mēs ieraudzījām pastkartes ar „Kotoras kaķiem“. Sākumā mēs domājām, ka tas ir saistīts ar šiem akmeņiem (poļu valodā bruģakmeņi tiek saukti par „kaķu akmeņiem”), bet tad, kad paskatījāmies uz leju, ieraudzījām daudz kaķu visdažādākajās formās, izmēros un krāsās, kas ar skaļu ņaudēšanu skraidīja pa ielām. Tā bija īsta kaķu pilsēta!
Kotoras vecpilsēta un Venēcijas cietoksnis kā UNESCO Pasaules mantojums

Kotora ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tāpat kā Kotoras vecpilsēta un Venēcijas cietoksnis uz Svētā Jāņa kalna. Pati vecpilsēta ir neliela (saskaņā ar Vikipēdiju tajā dzīvo 961 iedzīvotājs), taču tajā var nepārtraukti apmaldīties. Tomēr ir viena lieta, par kuru varat būt droši – ja jums šķiet, ka esat apmaldījušies, jūs vienmēr galu galā atgriezīsieties pie Svētā Trifona katedrāles laukuma – Romas katoļu bīskapijas mītnes.
Katedrāle tika uzcelta 1166. gadā un ir viena no greznākajām viduslaiku celtnēm Kotorā. Tā atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā, un ir iespaidīgi vērot, kā tās baltās sienas kontrastē ar kalniem fonā. Papildus šai katedrālei Nikam patika Kotoras Jūras vārtu un Upes vārtu arhitektūra – daļa no pilsētas nocietinājumiem, kas datējami ar 9. gadsimtu. Viņam tas patika tik ļoti, ka viņš pamodās pirms saullēkta, lai iemūžinātu tos “zilajā stundā”, kad pilsēta vēl guļ.
Ceļojums uz Kotoru ziemā

Ziema ir piemērots laiks, lai apmeklētu Kotoru, jo tad ar kruīza kuģiem šeit ierodas salīdzinoši maz cilvēku. Mēs varējām baudīt pilsētu, neiespiežoties pūlī. Tas bija arī labs izdevums Nikam uzņemt fotogrāfijas bez cilvēkiem. Tomēr, tiklīdz mēs nolēmām uzkāpt Venēcijas cietoksnī, no kuras paveras skats uz pilsētu, mēs atklājām, ka neesam vienīgie ārzemnieki šajā apkārtnē, un mums šķita, ka visi vienkārši ierodas Kotorā, izlaižot pilsētu, un dodas apskatīt cietoksni.
Venēcijas cietoksnis uz Svētā Jāņa kalna

Mēs pavadījām gandrīz visu dienu uz Svētā Jāņa kalna, kur atrodas cietoksnis. Mēs staigājām augšā un lejā, mēģinot atrast ideālu kadru fotogrāfijām, visu laiku elpojot smagi, apbrīnojot skatu uz pilsētu ar tās sarkanajiem jumtiem pie mūsu kājām, līča tirkīza krāsas ūdeni un bīstami izskatošajiem tumšajiem kalniem augšā.
Kotoras cietoksnis uz Svētā Jāņa kalna apvieno ilīriešu, bizantiešu un venēciešu arhitektūras stilus. Cietoksni 6. gadsimtā uzcēla imperators Justiniāns I. Tomēr būvniecība tika pabeigta venēciešu laikos, kad pilsēta nonāca Venēcijas pakļautībā. Mūsdienās cietokšņa drupas ir vienīgās liecības par tā agrāko spožumu, taču tās joprojām ir elpu aizraujošas, un ne tikai tāpēc, ka, lai to pilnībā apskatītu, jāuzkāpj simtiem stāvu kāpņu. Vienkārši uzkāpt tur bija arī adrenalīna deva, jo kāpnes nav visur labi atjaunotas, un dažreiz skats bija tieši zem mūsu kājām.
Piedzīvojums Kotoras nocietinājumos pirms restaurācijas darbu sākšanas

Kotoras nocietinājumi tika smagi izpostīti zemestrīcēs, pēdējā no kurām notika 1969. gadā. Tajā pašā gadā tie tika iekļauti UNESCO apdraudēto pasaules mantojuma objektu sarakstā. Lai gan 2003. gadā tika veikta restaurācija, tā galvenokārt tika veikta pilsētā. Augšējā cietoksnī joprojām redzamas laika, erozijas un zemestrīču pēdas – tāpēc, kad tur nonāksiet, uzmanieties, kur kājām sperat! Tomēr šajās nesaglabātajās drupās mēs atradām sava veida melanholisku skaistumu. Tāpēc galu galā mēs bijām ļoti priecīgi redzēt to tik savvaļīgu, pirms restaurācija maina tās izskatu.
Var aprakstīt Kotoras vēsturi, var rakstīt par to, kā tā izskatās, bet vārdiem dažkārt nepietiek. Galu galā, pēc tam, kad Daria bija apskatījusi fotoattēlus no Niko kameras, viņa atteicās rakstīt kaut ko, kas varētu līdzināties filmā iemūžinātajiem skatiem. Ūdens krāsu kontrasts, tumšie kalni un pilsētas ēkas bija unikāli. Lai gan Kotora mums nebija viegli sasniedzama vieta, mēs nenožēlojām pūles, kas bija nepieciešamas, lai tur nokļūtu un redzētu šo kontrastu pilsētu.


