Zini, kad plānoju ceļojumu uz Bulgāriju, atklāju kaut ko interesantu. Kaut ko, kas man atsauca atmiņā bērnības atmiņas. Vai vari uzminēt, kas tas bija?
Vilcieni.
Dzelzceļa līnijas Bulgārijai ir ārkārtīgi nozīmīgas! Valsts ainavu gandrīz pilnībā veido kalni — kur vien tu dotos, tevi sagaidīs virsotnes, ielejas un līkumainas pārejas. Gadsimtiem ilgi tas padarīja Bulgāriju grūti pieejamu.
Tas ir gan svētība, gan lāsts. Labā ziņa ir tā, ka šī izolācija palīdzēja saglabāt valsts kultūru — attālās ciematos, klosteros un ielejās, piemēram, Rodopu kalnos. Osmaņu impērija šīs zemes valdīja simtiem gadu, taču kalnu apgabali saglabāja lielu daļu savas autentiskuma.
Tāpēc, kad izlasīju par šaursliežu dzelzceļu, kas izveidots Rodopu kalnos starp Bansko un Plovdivu, sapratu, ka mums noteikti jāizdara šis apvedceļš.
Ceļojums, kas ir vērts apbraukt
Brauciens nebija viegls. Visā ceļā bija šauri, līkumoti ceļi. Aiz manis sāka krāties nepacietīgi autovadītāji, jo es atteicos apdzīt priekšā braucošo kravas automašīnu — jo es neko neredzēju.
Un tad es ievēroju šo staciju.
Ceļa malā bija tik daudz vietas, lai apstātos, izkāptu no mašīnas un apskatītos apkārt. Tas bija aizraujoši; stacija acīmredzami joprojām tika uzturēta un tai bija spēkā esošs kustības grafiks — taču tā šķita tik nomaļa, ka likās neiespējami, ka tā varētu būt ekspluatācijā.
Es palaidu dronu, un ap mani nebija nekas. Ne ciems, ne māja, nekas.
Tad un tur es nodomāju: šī, iespējams, ir visattālākā vieta Eiropā, kurā joprojām ir pieejams internets.
Fotogrāfijas piezīmes par Rodopu kalniem
Šis kadrs uzņemts ar kameru Sony ILCE-7RM5, izmantojot diafragmas atvērumu f/8, ekspozīcijas laiku 1/250 s un ISO 100.
Pusdienlaika saule spīdēja nežēlīgi, bet es to izmantoju savā labā. Vieglais miglas plīvurs virs kalniem radīja nostalģisku mirdzumu — ideāli piemērots, lai attēlotu to kluso sajūtu, it kā būtu „pazudis laikā“. Koks pie stacijas palīdzēja līdzsvarot kompozīciju, virzot skatienu uz dzelzceļa līkumu, kas pazūd klintīs.
Fotogrāfijas padoms: kalnainā
apvidū, piemēram, Rodopu kalnos, pusdienlaika gaisma var būt nežēlīga. Taču, ja izmantosiet šo kontrastu — un izmantosiet apvidus ēnas, lai veidotu kadru — jūs joprojām varēsiet stāstīt stāstu, kas ir pilns ar dziļumu un atmosfēru.
Saikne cauri laikam
Stāvot tur, ieskaujot klintīm un klusumam, es domāju par visiem cilvēkiem, kas gadu gaitā noteikti ir šķērsojuši šo mazo staciju. Lauksaimnieki, tirgotāji un varbūt pat sapņotāji, kas meklēja jaunu sākumu. Rodopu šaursliežu dzelzceļš ir kas vairāk nekā vienkārši dzelzceļa līnija. Tā ir dzīvības līnija, kas savieno attālus ciematus, stiepjas cauri kanjoniem un uztur dzīvu kultūru, kas atteicās izdzist.Ja kādreiz ceļosiet pa Bulgāriju, izvēlieties lēnāko maršrutu. Vilcieni varbūt ir veci, bet stāsti, ko tie nes, ir mūžīgi.
Uzziniet vairāk par Rodopu šaursliežu dzelzceļu
Vairāk par šīs dzelzceļa līnijas aizraujošo vēsturi un pašreizējo maršrutu varat lasīt lapā „Rhodope šaursliežu dzelzceļš“. Un, ja esat dzelzceļa entuziasts, ieskatieties arī manos citos bloga ierakstos – šoreiz par dzelzceļa sliedēm un staciju „Friedrichstrasse“ | Berlīne, Vācija vai par Plovdivas pulksteņa torni saulrieta laikā | Bulgārija.
