Kā nofotografēt Tsarevetsas cietoksni saullēktā — vietu ar vairāk nekā 800 gadu senu vēsturi —, ja tev ir tikai viena nakts un prognoze sola lietu? Dažreiz tu liec uz sagatavošanos. Un dažreiz šis risks tev sniedz 20 sekundes gaismas, kas visu pārvērš.
Careveca cietoksnis saullēktā — brīdis uz jumta
Mēs pavadījām tikai vienu nakti Veliko Tarnovā, Bulgārijas bijušajā imperatora galvaspilsētā. Zināju, ka laika izpētei nebūs, tāpēc rezervēju viesnīcu ar vienu konkrētu iezīmi: terasi uz jumta, no kuras paveras tiešs skats uz Caravecas cietoksni.
Vakara gaisma bija blāva. Biezs mākoņu segums. Laiku pa laikam smidzināja lietus. Tāds laiks, kad parasti kameru jau agri noliek malā. Bet es zināju, ka saule uzleks aiz Carjevecas cietokšņa, un dažreiz — tikai dažreiz — visbiezākie mākoņi atklāj visdramatiskāko gaismu.
Tāpēc es uzstādīju modinātāju agri. Uzkāpu divus stāvus līdz jumtam. Stāvēju lietū, kameru pasargājis, aprīkojumu sagatavojis. Un gaidīju.
Un tad tas notika.
Ne vairāk kā 20–30 sekundes saullēktā Tsarevetsas cietoksnis bija iemērkts sirreālā krāsu eksplozijā. Gaisma izlauzās cauri mākoņu plīsumam, iemirdzot debesis un pili toņos, kas šķita gandrīz kā uzgleznoti. Joprojām lija, bet viss mirdzēja. Joprojām viss bija pelēks — bet caurvīts ar siltumu.
Šis mirklis pagāja tikpat ātri, cik ātri bija pienācis. Debesis atkal apmācās. Kontrasts pazuda. Bet es biju paspējis uzņemt kadru.
EXIF iestatījumi – saullēkta foto
Fokusa attālums: Viens simts milimetri
Atvērumi: f/8
Starptautiskā Standartizācijas organizācija 100
Slēdža ātrums: 1/2 sekunde
Tripods: Lietots
Fotogrāfijas padoms:
ja laika apstākļi izskatās slikti, neatsakieties no saviem plāniem — pielāgojiet tos. Meklējiet vietas, kur paslēpties no lietus, pasargājiet savu aprīkojumu un esiet gatavi. Nekad nevar zināt, kad debesis atalgos jūsu pacietību.
Tsarevets cietokšņa viduslaiku vārti
Vēlāk tajā pašā dienā, kad laiks sāka uzlaboties, mēs kājām izstaigājām Caravetsas cietoksni. Šoreiz es nemeklēju gaismu — es meklēju perspektīvu.

Vienā no aizsardzības torņiem es atradu ideālu kadru, lai iemūžinātu Tsarevets cietokšņa viduslaiku vārtus. Attēlā redzams nocietinātais ieejas vārti ar paceltiem dzelzs smailiem — tādi vārti, kas joprojām darbojas tāpat kā viduslaikos.
Šis kadrs netika uzņemts dramatisma dēļ, bet gan stāsta izklāstīšanai. Es vēlējos, lai skatītājs justos tā, it kā stāvētu pirmajā aizsardzības tornī un skatītos ārā — ne tikai apbrīnojot skaistumu, bet arī izprotot vēsturi. Veliko Tarnovo bija Otrās Bulgārijas impērijas sirds, un šī pils bija tās kronis.
EXIF iestatījumi – Gate Photo
Fokusa attālums: pusotru centimetru
Atvērumi: f/8
Starptautiskā Standartizācijas organizācija 100
Slēdža ātrums: 1/500 sekundes
Tripods: Netiek izmantots
Fotogrāfijas padoms:
Platleņķa uzņēmumi no ēku iekšpuses (torņos, vārtos, arkas) ir lielisks veids, kā stāstīt daudzslāņainus stāstus — uztveriet tos kā vizuālas laika mašīnas.
Kāpēc Tsarevetsas cietoksnis ir kas vairāk nekā tikai skaista pils
Šī nav vienkārši skaista skatu vieta — tā ir Bulgārijas dzīva, elpojoša vēsture. No viduslaikiem līdz cīņām par neatkarību no osmaņiem Veliko Tarnovo atrodas atmiņu un mītu krustcelēs.
Es nepaliku, lai noskatītos neona gaismās mirdzošo gaismas un skaņas šovu, kas dažkārt atdzīvina cietokšņa sienas. Un, godīgi sakot? Es to nemaz negribēju. Redzot cietoksni dabiskā apgaismojumā, lietū un saullēktā, tas šķita daudz reālāks. Daudz mūžīgāks.
Nobeiguma domas kolēģiem fotogrāfiem
Ja tu esi —ziņkārīgs, mērķtiecīgs, klusi aizrautīgs—tieši šādā ceļojumā tu padziļināsi savas prasmes.
- Pirmā fotogrāfija stāsta par pacietību, plānošanu un gatavību rīkoties pat tad, ja situācija šķiet bezcerīga.
Tev nav vajadzīga perfekta prognoze.
Tev nav vajadzīga vesela nedēļa.
Tev vienkārši jāpievērš uzmanība un jābūt gatavam.
Ja vēlaties iemūžināt skaņas un gaismas šovu Veliko Tarnovā, iesakām apskatīt saiti, kurā atrodama sīkāka informācija.
Apskatiet manu citu bloga ierakstu un fotogrāfiju par „Baryakova Tavern“ Bulgārijā, kur es un Daria pavadījām jauku pēcpusdienu. Ja vēlaties atklāt unikālu, nomaļu skaistumu kalnu vidū, ieskatieties bloga ierakstā „Nomaļā Rodopu kalnu dzelzceļa stacija“.











