„Oculus“ pie World Trade Center stacijas, Ņujorkā.
Santjago Kalatrava ir viens no arhitektiem, kurus es visvairāk apbrīnoju. Es jau iepriekš esmu fotografējis dažas no viņa projektētajām biroju ēkām, un kaut kas tajā, kā viņš izmanto tēraudu un padara to gandrīz par dzīvu organismu, nepārtraukti vilina mani atgriezties pie viņa darbiem. Ceļojumā uz Ņujorku World Trade Center stacija bija obligāts apmeklējuma objekts. Tā ir transporta mezgla ēka, ko viņš projektējis atjaunotajam World Trade Center kompleksam, un tās interjers ir apbrīnojams gaismas spēles paraugs.
Gaismas brīnums World Trade Center stacijā
Ieejot World Trade Center stacijā, visvairāk mani pārsteidza nevis tās milzīgie izmēri, bet gan tas, kā tajā izpaužas gaisma. Tas liecina par Kalatravas ģeniālumu, ka baltās, ribveida konstrukcijas virs galvas, kas veido „Oculus”, nav vienkārši funkcionālas; tās maina saules gaismu, kas ieplūst caur jumta logiem. Tās to liecina, spēlējas ar to un kaut kādā veidā padara to maigāku.
Rezultātā ir radusies ēka, kas nelīdzinās vilcienu stacijai, bet gan kaut kam daudz izsmalcinātākam. Tai piemīt katedrālei raksturīga gaisotne, kas liek skatienam vērsties uz augšu. Grand Central Terminal var lepoties ar vēl vienu no Ņujorkas grandiozākajiem griestiem, taču tas balstās uz smagumu un ornamentiku. „Oculus” darbojas, izmantojot vienīgi gaismu.
Miera saglabāšana „Oculus” iekšienē
Šo fotogrāfiju bija grūti uzņemt. Es to uzņēmu dienas vidū, kad World Trade Center stacija bija pilna ar cilvēkiem, kas devās visos virzienos. Es vēlējos, lai arhitektūras miers un mērogs izpaustos, neaizēnojot to ar cilvēku pūļiem.
Lai panāktu šo mierpilnās tukšuma sajūtu, bija nepieciešams liels darbs: apvienot vairākus kadrus, lai attīrītu telpu, vienlaikus saglabājot gaismu tieši tādu, kāda tā bija. Šis ir viens no tiem kadriem, kur pēcapstrāde ietekmē rezultātu tikpat lielā mērā kā pats uzņemšanas brīdis. Tāda pati problēma ir sastopama visā pilsētā, un es to atrisināju citādāk pie Ņujorkas Fondu biržas, kur cilvēku pūļi kļuva par attēla sastāvdaļu.
Divi skati uz World Trade Center staciju
Man iznāca gan vertikāla, gan horizontāla šī kadra versija, un joprojām nevaru izlemt, kura no tām man patīk vairāk. Vertikālā versija vērš skatienu uz augšu, uz gaismas lūku, un tieši tāda ir sajūta, stāvot zālē. Horizontālā versija atklāj visu „Oculus” platumu. Abas fotogrāfijas katra savā veidā precīzi ataino World Trade Center staciju. Lēmumu atstāju jūsu ziņā. Ja jums ir skaidrs favorīts, lūdzu, ziņojiet man, bet, ja jūs esat tikpat neizlēmīgi kā es, es to saprotu.
Oculus horizontālais kadrs, kas atklāj zāles pilnu platumu.
Stāvot piemiņas vietā, kas vienlaikus ir arī dzelzceļa stacija
Pasaules Tirdzniecības centra stacija ir viena no visvairāk aizraujošajām celtnēm, ko esmu fotografējis. Kā transporta mezglam tajā mētājas gan ikdienas braucēji, gan ceļotāji, un visi viņi dodas cauri zemāk esošajām PATH peroniem, ceļā uz kādu citu vietu. Tajā pašā laikā šajā vietā valda svētlaicīga gaisotne — tā pati vārdu nevajadzīgā gaisotne, ko es sajutu Elisas salas reģistrācijas zālē —, kas atgādina, kur tu atrodies, pat ja pilsēta turpina savu ikdienas ritmu.
Vai jums patika lasīt par „NYC Memorial – World Trade Center” staciju? Apskatiet arī šos rakstus:
Join me for curated photography highlights and honest, actionable lessons from 10+ years of travel photography. No fluff—just real talk, tools I wish I had early on, and stories behind the images.
And each month, one subscriber wins a signed A4 fine art print—delivered with a personal note. It’s free, it’s simple, and it’s just for this community.