Akropoles apmeklējumu mēs atstājām uz pēdējo brīdi, kā izcilu noslēgumu. Ieeja šajā senajā pilsētā atradās gandrīz tepat aiz stūra. Vienīgais, kas mūs atturēja no tā, lai uz turieni skrietu uzreiz pēc ierašanās Atēnās, bija vēlme pagaidīt dienu, kad būs daudz saules.
Mēs bijām labi sagatavojušies un apguvuši zināšanas par Partenonu, jo bijām noskatījušies BBC dokumentālo filmu par šīs vietas interesantākajiem faktiem, kā arī par tās restaurācijas vēsturi, kas sākās 1975. gadā (būvlaukumi joprojām ir redzami).
Uz Akropoles virsotni
Iedomājieties vietu, kur vienuviet var redzēt visus senatnes simbolus – laiku, par kuru varējāt lasīt tikai vēstures grāmatās. Tur tie bija: Dionīsa teātris, Partenons, Atēnas Nikas templis, Erehteions un Heroda Attika Odeons, kas bija viena no skaistākajām teātra skatuvēm, kādas esmu redzējis. Senā siena bija apburošs fons teātrim, kurā šodien tiek rādīti dažādi uzvedumi.
Ja kādreiz plānojat apmeklēt Akropoli, šeit ir neliels padoms – nekāpiet uz virsotni uzreiz, vispirms pastaigājieties pa apkārtni. Mēs vēlējāmies pamazām izbaudīt šīs vietas piedāvāto baudu, vispirms apskatot pilsētas panorāmu. Skati ir vienkārši apburoši – var redzēt, kā senie tempļi ieskauj rūpīgi plānoto moderno arhitektūru. No augšas skaidri varēja saskatīt Likabeta kalnu, kas šķiet izaugam no pilsētas iekšienes un izskatās kā mūžīgi zaļš vulkāns.
Niko padoms: ja vēlaties tur fotografēt, ņemiet līdzi visus objektīvus, kas jums ir. Viņš bija priecīgs, ka līdzi bija visi objektīvi no 14 līdz 200 mm, un pat vēlējās, lai būtu arī 400 mm objektīvs.
Skatu no Akropoles papildināja grieķu mūzika, ko kaut kur spēlēja ielu mākslinieki. Mēs tur bijām janvārī – spīdēja saule, gaisa temperatūra bija patīkami silta, un tur nebija tik daudz cilvēku, kā bijām domājuši. Ja ziemā jūsu dzīvesvietā snieg, līst vai vienkārši ir auksts, iesakām apmeklēt neparastos kultūras pieminekļus, ko piedāvā Atēnas un Akropole.
Partenons
Akropolē mūsu uzmanības centrā bija Partenons, un mēs pie tā nonācām pastaigas beigās. Partenons sākotnēji bija Atēnas templis – pilsētas aizbildnes un grieķu zināšanu, amatniecības un „taisnīgā kara“ dievietes. Tas ir iespaidīgi, ja padomā, ka jau pirms gandrīz 2500 gadiem cilvēkiem bija zināšanas, kā uzcelt kaut ko tik perfektu un mūžīgu, pat neizmantojot cementu.
Partenons tika uzcelts 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Sākumā tas bija templis, pēc tam – valsts kases ēka, vēlāk – kristiešu baznīca. Osmaņu iekarojumu laikā tas pat bija mošeja, bet 17. gadsimtā – šaujampulvera noliktava. Ir zināma ironija domāt par to, kā šī ēka varēja tikt izmantota tik dažādiem mērķiem, kas dažkārt bija tik atšķirīgi. Un tagad, šajā kontekstā, domāt, ka sākotnējais nosaukums cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē „neprecētas sievietes dzīvoklis”.
Partenonā mūsu uzmanību piesaistīja arī virkne optisko ilūziju, kurām bija jāpadara templis vizuāli spēcīgāks un perfekts. Piemēram, triks, kas liek doriskajām kolonnām izskatīties izliektām, lai visa ēka izskatītos taisna, vai fakts, ka ārējās kolonnas ir platākas, lai radītu iespaidu par ēkas stabilitāti. Diemžēl vēl nav atjaunota visa ēka, tāpēc bija grūti to nofotografēt bez būvlaukumiem.
Tomēr, kā jau minēts, šie optiskie triki liecina par seno arhitektu meistarību un joprojām pārsteidz tūkstošiem tūristu. Ir veikti daudzi pētījumi par Partenona vēsturi un noslēpumiem. Mums īpaši interesants šķita dokumentālais filma no „National Geographic“: https://www.youtube.com/watch?v=c1r2CCgQGSE
Ko simbolizē Akropole
Varētu teikt, ka senas drupas var atrast visā Eiropā. Varētu pat teikt, ka senā arhitektūra ir vienkārši iespaidīgi akmeņi. Tomēr ir viena ideja, ko simbolizē Akropole – demokrātija. Varētu pat teikt, ka šī ir vieta, kur sākās mūsdienu demokrātija un rietumu kultūra. Kā lieliem Eiropas Savienības atbalstītājiem mums vienkārši bija jāapmeklē šī vieta kā pirmā šī gada fotoprojekta „ES galvaspilsētas” ietvaros, un mēs bijām apmierināti ar šo pieredzi.
