Tiklīdz ieradāmies Leipcigā, mums sāka gribēties ēst. Daria ātri izpētīja „Tripadvisor“ un atrada restorānu „Auerbachs Keller“ Mädlerpassage. Tā nu devāmies izpētīt Leipcigas centru.
Ak vai, cik nepagatavoti mēs bijām devušies. Labi, es jau gaidīju, ka, iespējams, būs vajadzīga veiksme, lai bez iepriekšējas rezervācijas dabūtu galdiņu. Bet šajā ziņā mums tiešām paveicās.
Ko mēs negaidījām: ierodoties pie Mädlerpassage, es meklēju kādas kāpnes uz leju. Galu galā Keller nozīmē pagrabs. Nu, mēs to nevarējām nepamanīt. Divas kāpņu kāpnes, kuru abās pusēs stāvēja dzīvsizuma lieluma statujas. Turklāt informācija, ka restorāns pastāv kopš 1525. gada Leipcigas centrā. Labi, tas sāk kļūt interesanti.
Bet kas par tām statujām? Tām bija pievienots apraksts „Ainas no Gētes „Faustā” Auerbachs Keller”. Pagaidiet, kas?
Tātad, šeit ir stāsts par restorānu, ko mēs nejauši izvēlējāmies vakariņām vienas nakts uzturēšanās laikā Leipcigā: kad Gēte bija students, tieši šeit viņš baudīja alu. Šeit viņš ievēroja divas gleznas par Dr. Faustu. Un tā, galu galā, viņa leģendārajā „Faustā” Auerbach Keller kļūst par vienīgo atsauci uz reālo pasauli.
Par fotogrāfiju ar Mädlerpassage
Pirms un pēc vakariņām centrs bija pārāk noslogots. Tāpēc es fotografēju Leipcigas panorāmu tikai no mūsu viesnīcas numura. Un tad uzstādīju modinātāju agri nākamajā rītā.
Mädlerpassage bija viena no manām pirmajām pieturvietām. Pēc brīnišķīgās vakara, ko tur pavadījām iepriekšējā vakarā, es gribēju atrast veidu, kā iemūžināt tās krāšņumu. Es izvēlējos šo kompozīciju, kurā Vecās rātsnama arkas ierāmē ieeju Mädlerpassage.
Lai iemūžinātu zeltaino mirdzumu, es izdarīju kaut ko, ko šodien daru reti: apvienoju vairākas ekspozīcijas, lai iemūžinātu visu dinamisko diapazonu (HDR). Šajā gadījumā man šķita, ka tas ir svarīgi, jo negribēju palaist garām zeltaino mirdzumu. Tas iederas perfekti, jo Mädlerpassage ir arī viena no greznākajām iepirkšanās vietām Leipcigā, šis slēptais dārgakmens.








