„Moby Dick” Tegelera ostā ir vēl viens fragments no manas bērnības vēstures. Augt Tegelera ezera tuvumā bija ļoti forši. Man vienmēr patika atrasties pie ūdens, un es sapņoju par dzīvi ar skatu uz ezeru.
Katru vasaru vecvecāki mani ņēma līdzi izbraucienā ar kādu no šīm laivām. Diezgan bieži mēs izvēlējāmies laivu „Moby Dick”, kurai bija vaļa forma – nu, vai tas nav forši?
Mēs sākām savu ceļojumu pie Tegel ezera (Tegeler See) Berlīnes ziemeļos un devāmies uz dienvidiem līdz Vannzei vai pat Potsdamai. Un tad atpakaļ. Ja pareizi atceros, tas varēja aizņemt līdz pat 10 stundām.
Vēlāk es ar prieku aizvedu Darju īsākā braucienā ar šo laivu. Mēs devāmies no Tegel ezera uz valdības rajonu Berlīnes centrā. Tikai tad es sapratu: ak vai, Berlīne patiešām, PATIEŠĀM ir zaļa pilsēta. Tu divas stundas brauc no Tegel ezera uz centru, un visapkārt redzi tikai kokus. Tas nav tipisks ekskursijas maršruts, kāds būtu, ja tu izbrauktu no pilsētas.
Kad pārcēlos uz Portugāli, dzirdēju baumas, ka viņi vēlas pārvietot Moby Dick prom no Tegel. Tāpēc, kad pagājušajā rudenī atgriezos Berlīnē, biju pārsteigts, ka man vēl bija iespēja atgriezties pie šīs manas bērnības atmiņas. Par laimi, mums bija tik lielisks rudens laiks, ka varēju uzņemt šo kadru. Kas zina, varbūt tā bija pēdējā iespēja iemūžināt Moby Dick, kamēr tas vēl piestāj Tegeler Hafen.
