Pateicoties Vācijas dzelzceļa „Olimpiskajai akcijai“, februārī man bija iespēja apmeklēt daudzas Vācijas pilsētas. Katru reizi, kad Vācijas olimpieši izcīnīja zelta medaļu, nākamajā dienā man bija bezmaksas brauciens ar vilcienu pirmajā klasē pa Vāciju. Tagad, februārī, laiks, protams, ne vienmēr ir labākais, tāpēc es vienmēr iepriekšējā vakarā pārbaudīju laika prognozi. Kad Vācija ieguva pirmo medaļu, laika karte neizskatījās pārāk labi. Taču virs Drēzdenes mākoņi laiku pa laikam bija jāizklīst, tāpēc lēmums bija pieņemts.
Es ierados Drēzdenē diezgan agri, ap pusdienlaiku, bet laiks bija viltīgs. Viss bija pelēks, un tādēļ pilsēta nebija pārāk fotogēniska. Bet nu, vienkārši apmeklēju Frauenkirche, ļāvu laikam iet un gaidīju zilo stundu. Kad beidzot pienāca zilo stundu laiks, man nācās skriet, lai iemūžinātu visas vietas. Man vērsa diezgan daudz smieklīgus skatienus, kad skrēju ar statīvu pa pilsētu, bet kam tas rūp.
Fotogrāfijas un objekti bija tā vērti. Ceļā atpakaļ no Frauenkirche uz operu man jau bija viss, ko vēlējos iemūžināt atmiņas kartē, un varēju samazināt tempu – līdz brīdim, kad pagriezos. Tad es ieraudzīju Frauenkirche kupolu, kas spīdēja virs Drēzdenes zelta aleju. Tāpēc vēl tikai viena pēdējā fotogrāfija, pirms skrēju atpakaļ uz dzelzceļa staciju…
Ja plānojat ceļojumu uz Vāciju, noteikti apskatiet manu ceļojumu ceļvedi ar daudziem noderīgiem padomiem par fotogrāfiju.
