Plovdivas pulksteņa tornim piemīt kaut kas vairāk nekā tikai arhitektūra. Šajā pavasara vakarā es stāvēju un vēroju, kā debesis pamazām izgaist aiz Bulgārijas otrās lielākās pilsētas, tikai dažas minūtes pēc tam, kad biju iemūžinājis plašāku Plovdivas panorāmu. Šoreiz mans skatiens sašaurinājās — nevis uz visu siluetu, bet uz vienu mirdzošu celtni, kas tajā brīdī šķita kaut kas pilnīgi cits.
Tas likās kā bāka.
Es joprojām atrados uz viena no pilsētas leģendārajiem pauguriem, visticamāk tajā pašā vietā kā iepriekš — lai gan laiks un mainīgā gaisma lika katram kadram šķist pavisam jaunam. Manu uzmanību piesaistīja ne tikai pats tornis, bet arī veids, kādā tā mirdzošā virsotne izcēlās tuvojošajā zilo stundu laikā. Tas kļuva par neparastu gaismas bāku virs pilsētas panorāmas. No ārpuses tas izstaroja baltu gaismu, bet iekšējā gaisma mainījās visās varavīksnes krāsās.
Es gaidīju.
Tiklīdz iekšējā spuldze kļuva sarkana, man tas uzreiz iešāva prātā — kontrasts starp sarkano un balto radīja sajūtu, ka tornis drīzāk piederētu pie raupjas piekrastes, nevis iekšzemes pilsētas. Uz brīdi man šķita, ka esmu atgriezies Portugālē, kur mani apņem Atlantijas okeāns un pie kājām stiepjas klintis. Šis attēls ir šī emocionālās disonanses brīža rezultāts — pilsētas celtne, kas lika justies kā mājās.
Plovdivas pulksteņa torņa fotografēšanas iestatījumi un kompozīcija
Lai līdzsvarotu gan torni, gan saulrieta krāsas, es izvēlējos 44 mm fokusa attālumu, f/8, ISO 100 un 5 sekunžu ekspozīciju. Tas bija pietiekami īss laiks, lai sarkanā krāsa neizplūstu, kamēr mainījās torņa krāsa. Statīvs un 2 sekunžu pašizsūknējs palīdzēja nodrošināt asumu bez jebkādas izplūšanas.
Es apgriezu gala attēlu, izmantojot savu ierasto apgriešanas formātu 16,18 x 10, kas atbilst zelta proporcijai. Tā ir neliela detaļa, bet es to pastāvīgi izmantoju pilsētas ainavu fotogrāfijās — acīm tas šķiet vienkārši dabiski.
Fotogrāfijas padoms: stāstiet par kontrastu
Ja fotografējat pilsētas panorāmu, kurā dominē kāds konkrēts objekts, pajautājiet sev: ar ko es to vēlos salīdzināt? Manā gadījumā nebija runa tikai par torņa izcelšanu. Bija runa par tā saistību ar pārējo Plovdivas siluetu. Tas burtiski paceļas pāri visam. Šis kontrasts bija stāsts, ko es vēlējos pastāstīt — nevis vienkārši tornis, bet tieši šis tornis.
Ja plānojat apmeklēt šo slēpto dārgakmeni un nepelnīti novārtā atstāto Eiropas pilsētu, lai iemūžinātu Plovdivas panorāmu saulrieta laikā, ieskatieties manā iepriekšējā ierakstā. Ja vēlaties iegūt lielisku Plovdivas rātsnama nakts uzņēmumu, ir arī bloga ieraksts, kas veltīts šai skaistajai ēkai. Noderīgu informāciju meklējiet arī Plovdivas oficiālajā tūrisma vietnē.











