Tajā vakarā es neplānoju fotografēt Plovdivas rātsnamu.
Pēc tam, kad no Plovdivas pulksteņa torņa biju iemūžinājis zeltaino saulrietu un pilsētas panorāmas skatu, devos lejup pa kalnu pa citu ielu — tā bija viena no tām klusajām, spontānajām izvēlēm, kas var pilnībā mainīt visu tavu vakaru. Mana kamera jau bija iepakota, statīvs piestiprināts pie mugursomas, un es vienkārši baudīju pilsētas centra šarmu, kad pagriezos ap stūri un ieraudzīju to: Plovdivas rātsnamu, kas maigi mirdzēja aiz spīdošā strūklaka Stefana Stambolova laukumā.
Pat sākumā nezinot ēkas nosaukumu, sapratu, ka man jāapstājas. Tā nebija vienkārši labi apgaismota valdības ēka. Tas likās kā aina no sapņa — kur strūklakas krāsas saplūst ar vakara gaisu un ēkas greznie rotājumi mirdz siltumā. Un tad vēl bija mūzika. Tā plūda no Plovdivas romiešu amfiteātra — dzīvais koncerts, kas atbalsojās pa vecajām ielām, piešķirot klusumam skaņu celiņu. Es tur stāvēju brīdi, vienkārši klausoties.
Un tad es visu atkal izpakoju.
Plovdivas pašvaldības ēkas iemūžināšana: mācība par plūdumu un kontrastu
Lai gan strūklaka priekšplānā ir simetriska, es apzināti izvēlējos to neizvietot centrā. Tā vietā es vēlējos radīt kontrastu — strūklakas līkums viegli virza skatienu uz pašu rātsnamu. Šis līkums sākas attēla apakšējā labajā stūrī, izliecas pa kreisi un tad atkal pagriežas atpakaļ uz ēku, veidojot noslēgtu kompozīciju, kas liek skatītāja uzmanībai pārvietoties starp abiem fokusa punktiem.
Šis attēls uzņemts ar:
Simts
Divdesmit četri milimetri
f/8
20 sekunžu ekspozīcija
Stativs un 2 sekunžu pašizsūknēšanās
Es uzstādīju ekspozīciju, ņemot vērā spilgtākās vietas — gan strūklakas spožākos strūklu izšāvienus, gan ēkas izgaismoto fasādi —, lai abās saglabātu detaļas. Tā kā šī bija ilga ekspozīcija, pat ja kāds būtu ienācis kadrā, viņš nebūtu palicis redzams, ja vien nebūtu stāvējis nekustīgi. Tajā vakarā man nevajadzēja gaidīt nevienu. Bet pat ja būtu bijis jāgaida, es bieži uzņemu divus kadrus ar pāris minūšu intervālu un apvienoju tos pēcapstrādē, lai no attēla izņemtu nekustīgos gājējus.
Ja jūs tikai sākat iepazīt nakts fotogrāfiju, šāda veida ainas ir lielisks treniņš. Jūs iemācīsieties, kā kustas gaisma, kā ūdens izskatās pie garām slēdža ātruma vērtībām un kā veidot kompozīciju ar mērķi — pat tad, ja šķiet, ka objekts būtu jānovieto centrā.
Nedaudz vēstures: Plovdivas rātsnams un laukums ap to
Šī greznā ēka ir Plovdivas rātsnams, kas atrodas Stefana Stambolova laukuma pašā sirdī. Pats laukums ir vēsturiska vieta — kādreiz šeit atradās romiešu pirtis, vēlāk — Osmaņu impērijas laikmeta Aladžas mošeja, un tagad tas ir kļuvis par sabiedrisko un kultūras centru.
Tā ir ne tikai svarīga administratīvā ēka, bet arī viena no skaistākajām celtnēm pilsētā — īpaši naktī, kad tās fasāde izgaismojas kā teātra dekorācija.
Tajā naktī man bija labākā vieta visā pilsētā. Ne tikai, lai apbrīnotu skatu, bet arī, lai to izjustu. Strūklaku šļakstēšana. No augšas atskanotais koncerts. Zvaigžņu miers, kad debesis izskaidrojās. Tas nebija tikai par fotogrāfiju — tas bija par pašu mirkli.
Vēlies redzēt vairāk no tās nakts?
Ja jums patika šis attēls, varbūt jūs vēlaties apskatīt arī:
Abas fotogrāfijas tika uzņemtas tieši pirms es atrados pie šī strūklakas, atkal ar kameru rokā, zem zvaigznēm.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja tu lasi šo tekstu un domā, vai taviem nakts pastaigām ar fotoaparātu ir kāda nozīme… Tām ir. Tev nav vajadzīgs plāns. Tev nav vajadzīga perfekcija. Tev vienkārši jāievēro, jābūt klāt un jāturpina fotografēt. Pat ja to vēl neviens cits neredz — tu to redzi. Un tieši tur sākas māksla.
Ja tev interesē, kā man izdodas uzņemt šādus kadrus, vai vienkārši vēlies redzēt vairāk slēptu stūrīšu un zelta gaismas no visas pasaules, nekautrējies parakstīties vai sekot līdzi. Es dalos ne tikai ar attēliem, bet arī ar stāstu, kas slēpjas aiz objektīva, par dažiem no Eiropas slēptajiem dārgumiem un nepelnīti novārtā atstātajām pilsētām.
Vēlies apskatīt burvīgo pilsētu, kuru apmeklējām pirms Plovdivas? Ieskaties manā blogā „Bansko vasarā – panorāma no drona”.
