Polijas valsts pirmsākumi ir saistīti ar Poznaņas vēsturi, jo īpaši ar Ostrów Tumski – salu Vartas upē, kas ir daļa no mūsdienu Poznaņas. Fotogrāfijā redzams šīs pirmās Polijas katedrāles interjers. Iespējams, tieši šeit princis Meško I pirmais tika kristīts un ierakstīja Poliju Romas katoļu baznīcas vēstures lapās. Katedrāles grīdas marmorā ir iegravēti to Polijas karaļu vārdi, kuriem Poznaņa bija mājvieta, bet Poznaņas katedrāle – mūžīgā atpūtas vieta.
Pirmā Poznaņas katedrāle, visticamāk, tika uzcelta 968. gadā pēc tam, kad Meško I tika kristīts. Tā kā tā bija pirmā katedrāle Polijā, tā varēja saņemt Svētā Pētera aizbildniecību, tāpat kā Svētā Pētera bazilika Romā. Katedrāle atrodas pirmā prinča pils vietā, kuras drupas var apskatīt baznīcas pagrabstāvā.
Katedrāle gadsimtu gaitā ir cietusi no ugunsgrēkiem un kariem. Tās vēstures laikā tā tika atjaunota romānikas, pēc tam gotikas, baroka un neoklasicisma stilā. Līdz pat Otrā pasaules kara beigām, kad tai tika atjaunots gotikas stils.
