Šim nesen atjaunotajam Poznaņas Karaliskajam pilij ir diezgan gara un bagāta vēsture. Tās celtniecības darbi sākās jau 13. gadsimtā. Šodien tajā atrodas Lietišķās mākslas muzejs.
Poznaņas Karaliskā pils izcelsme
Poznaņas Karaliskā pils celtniecība sākās 13. gadsimta beigās. Poznaņas pili pasūtīja Pjasta hercogs Przemisls II, kurš cerēja apvienot Polijas zemes. Diemžēl jau pēc gada, būdams Polijas karalis, Przemysl II tika nogalināts, un darbi pie pils tika pārtraukti. Tās celtniecība tika pabeigta tikai 1337. gadā, ko veica karalis Kazimierz Wielki. Vēlākajos gadsimtos pils bija Polijas valdnieku mājvieta un tika pārbūvēta atbilstoši viņu vajadzībām. Tā tika arī vairākkārt sagrauta Poznaņā notiekošo karu dēļ. Pēdējā iznīcināšana notika Otrā pasaules kara rezultātā.
Ar vietu, kur tika uzcelta Karaliskā pils, saistās interesanta leģenda. Poznaņa bija pirmā Polijas valdnieka Meško I mājvieta. Šis princis un viņa vīri tika kristīti 966. gadā, padarot Poliju par oficiāli katoļu valsti. Šis solis esot sadusmojis Sātanu, kurš pavēlēja velniem sodīt Poznaņu. Velns izvilka kalnu no Gniezno (netālu esošas pilsētas) un plānoja to pārvietot uz Vartas upi, lai nogremdētu Poznaņu. Tomēr velns pārāk agri sāka svinēt savu panākumu un izbiedēja gaiļus, kuri pamodināja pilsētu. Bēgot, velns atstāja akmeni upes kreisajā krastā. Tādējādi izveidojās kalns, ko vēlāk nosauca par Przemisla kalnu, uz kura tagad atrodas pils.
