Dienā, kad fotografēju Krakovas Vecpilsētas laukumu, apgaismojums bija ideāls, un es atrados pareizajā vietā pareizajā brīdī. Izkaisītie mākoņi kopā ar maigo rītausmas gaismu veidoja ideālu fonu. Foto uzņemts saullēktā, kad pilsēta vēl ir pusmiega stāvoklī un Galvenais tirgus laukums šķiet gandrīz kā privāts. Labajā pusē klusi stāv Auduma nams, bet fonā paceļas Svētās Marijas bazilika, ietīta maigā rītausmas gaismā.
Pirms dažiem gadiem, kad svētdienā atgriezos no Alfamas saullēkta fotosesijas Lisabonā, es satraukti teicu Darijai: man bija Krakovas mākoņi.
Krakovas vecpilsētas laukums saullēktā
Ko es ar to domāju? Pirms vairāk nekā desmit gadiem Krakovā man izdevās piedzīvot to, ko no ekonomiskā viedokļa varētu dēvēt par manu veiksmīgāko saullēkta fotosesiju. Viss sakrita. Gaisma mīkstināja ainu, tukšais laukums pavērās man priekšā, un plānie mākoņi atspoguļoja dienas pirmos siltos toņus. Es vienkārši biju pareizajā vietā pareizajā laikā. Kopš tā laika, kad ceļoju, es slepeni ceru uz tādiem pašiem apstākļiem.
Interesanta arhitektūras detaļa, ko daudzi apmeklētāji nepamana, ir pati Auduma halle. Lai gan no pirmā acu uzmetiena tā izskatās viduslaiku stilā, ēka pēc 1555. gada ugunsgrēka tika gandrīz pilnībā pārbūvēta renesanses stilā. Itāļu arhitekts Džovanni Marija Padovano to pārprojektēja, pievienojot elegantas arkādes un dekoratīvus mansardu stāvus, piešķirot tai izskatu, kādu redzam šodien. Starp citu, ja jūs interesē cita renesanses arhitektūra Polijā, ieskatieties arī mūsu ceļvedī par Poznaņu.
Auduma halle, kas atrodas Krakovas Vecpilsētas laukuma vidū, ir viena no pilsētas slavenākajām apskates vietām. Ēka gadu gaitā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas un simtiem gadu bija nozīmīgs tirdzniecības centrs. Šodien tā ir viena no ievērojamākajām kultūras un tūrisma vietām Krakovā. Gadu gaitā pamesta, ēka bija nonākusi avārijas stāvoklī. Taču 19. gadsimtā restauratori to atjaunoja un piešķīra tai to lielisko izskatu, kādu redzam šodien. Vairāk par Auduma zāles vēsturi un arhitektūru varat lasīt šeit.
Šo fotoattēlu no Krakovas Vecpilsētas laukuma es uzņēmu ar kameru „Canon EOS 500D“ – kameru, ko šodien var nopirkt, iespējams, par aptuveni 100 dolāriem. Toreiz tā bija mana galvenā darba rīks, un es iemācījos strādāt, ņemot vērā tās iespējas. Šo failu apstrāde šodien ir pavisam atšķirīga no darba ar mūsdienu kamerām.











