Atklājumu piemineklis Lisabonā godina „zelta laikmetu“ — laiku, kad portugāļu kuģi atstāja Eiropas krastus, lai dotos izzināt Indiju un Austrumus.
Šī pieminekļa vēsture sākās 1939. gadā, kad tas tika uzcelts Portugāles pasaules izstādei. Sākotnēji piemineklis atradās Praça do Império laukumā — tikai dažus simtus metru no tā pašreizējās atrašanās vietas. Pēc izstādes skulptūra tika nojaukta. Ideja par portugāļu pētnieku attēlošanu atkal tika izvirzīta 1958. gadā, kad Sabiedrisko darbu ministrija ierosināja pašreizējā pieminekļa projektu. Skulptūra bija paredzēta, lai atzīmētu Infantes Henrika Jūrasbraucēja nāves piecsimtgadi. Padrão dos Descobrimentos tika uzcelts tieši pie Težu upes krasta, izmantojot Sintras kalnu kaļķakmeni. Jaunais piemineklis bija daudz lielāks nekā sākotnējais.
Mums ļoti paveicās, ka varējām apskatīt Atklājumu pieminekli pēc tā renovācijas, kas tika pabeigta pirms dažiem gadiem. Šis kadrs tika uzņemts ziemas saullēktā, kad saule cēlās tieši aiz pieminekļa, maigi apgaismojot kaļķakmens statujas. Varēja gandrīz iedomāties, kā portugāļu atklājēji agri no rīta pacēla buras un atstāja drošos Lisabonas krastus, lai dotos izzināt jaunas zemes.
