Kā jau esmu minējis, man nav gandrīz nekā aizraujošāka par to, kā vērot, kā pilsēta pamodas agri no rīta. Jo īpaši, ja šī pilsēta man ir tik tuva sirdij, kā, piemēram, Čehijas galvaspilsēta – Prāga.
Noslēpumains un nemainīgs tēls
Attēlā redzams Kārļa tilts, viens no vecākajiem akmens tiltiem Eiropā, kas stiepjas pāri Vltavas upei Zelta pilsētas vidū. Tas savieno Vecpilsētu ar Mala Stranu, un tā kopējais garums ir aptuveni 516 metri.
Īpaši agri no rīta, kad rodas sajūta, ka robeža starp telpu un laiku vairs nepastāv, šādās vietās var burtiski sajust kustīgo vēsturi. Es skatījos uz statuju sejām, kas šķietami sargā tiltu no abām pusēm, un iedomājos, kādas stāstus šie akmens cilvēki varētu pastāstīt. Stāstus par visām tām lietām, kuras viņi klusi liecinājuši gadsimtu gaitā. Kamēr manā prātā parādījās spilgti attēli no sen aizmirstām dienām, es gandrīz aizmirsu nospiest kameras slēdža pogu, lai iemūžinātu šo noslēpumaino un mūžīgo attēlu. Turklāt šeit ir mans cits bloga ieraksts, šoreiz par Prāgas Vecpilsētas rātsnamu.
