Sakrē Kēra bazilika Monmartrā ir viena no visvairāk apmeklētajām vietām Parīzē, kas no kalna virsotnes raugās uz pilsētu kā balts akmens sargs. Taču šī fotogrāfija, kurā redzams Sakrē Kēra altāris, nav uzņemta pie slavenā galvenā kupola. Tā tapusi sānu kapelā, dažus soļus no trokšņa, kur soļu atbalsis pārvēršas maigā čalā un gaisma nāk gandrīz vienīgi no vitrāžām.
Tieši šeit ceļojumu fotogrāfija vairs nav tikai par ievērojamiem objektiem, bet kļūst par klausīšanos.
Kā es fotografēju Sakrē-Kēr altārgleznu
Tiem, kam patīk aprīkojums, šeit ir iestatījumi:
-
Kamera: SONY ILCE‑7RM5
Diafragma: f/4
Slēdža ātrums: 1/40 sek.
ISO: 100
„Sacre Coeur“ altārgleznas kompozicionālās izvēles
-
Kameras augstums: Jūs fotografējāt aptuveni krūšu augstumā, tādējādi vertikālās līnijas paliek salīdzinoši taisnas, vienlaikus iemūžinot arī grīdas rakstu.
Precīzs centrs: Nelielās asimetrijas (ikona pa labi, baznīcas soli pa kreisi) padara simetriju cilvēcīgu, nevis sterilu.
Viena ekspozīcija: Tā vietā, lai izmantotu ekspozīcijas pakāpju uzņemšanu, jūs sabalansējāt ekspozīciju tā, lai vitrāžā saglabātos daži detaļas, bet altāris paliktu pietiekami gaišs, lai radītu aicinājuma sajūtu.
Šajā ziņā es tevi iedomājos:
-
Uz akmens izgaismotas ēnas
Samazināts atspīdums uz stikla
Pievienota maiga kontrasta līkne un siltums vidējos toņos
Tika veikta viegla asināšana, lai izceltu izgrieztās detaļas, nepadarot tās pārāk asas
Neliels ekskursiņš pie citiem altārgleznu ansambļiem
Ja šis „Sacre Coeur“ altārglezna ir pamudinājusi jūs ieinteresēties par to, kā altāri ir attēloti gadsimtu gaitā, ieskatieties „Smarthistory“ rakstā par viduslaiku un renesanses altārgleznām. Tajā ir izskaidrots, kā šie darbi iedvesmoja dievlūdzēju iztēli un dievbijību jau ilgi pirms kameru sensoru izgudrošanas.
Tu sāksi pamanīt šīs vēstures atskaņas katrā baznīcā, ko fotografēsi.
Iepazīstieties ar manu citu bloga ierakstu, kurā šoreiz stāstīts par Veita Stosa altārgleznu | Krakova, Polija vai Drēzdenes Frauenkirche altārgleznu | Vācija.
