{"id":174700,"date":"2026-07-23T09:42:07","date_gmt":"2026-07-23T09:42:07","guid":{"rendered":"https:\/\/sumfinity.com\/?p=174700"},"modified":"2026-08-25T09:38:21","modified_gmt":"2026-08-25T09:38:21","slug":"griekija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sumfinity.com\/lv\/travel\/griekija\/","title":{"rendered":"Grie\u0137ija"},"content":{"rendered":"

Grie\u0137ija ple\u0161as no Balk\u0101nu kontinenta l\u012bdz Egejas un Jonijas j\u016br\u0101m, un pie t\u0101s krastiem izkais\u012btas vair\u0101k nek\u0101 divsimt apdz\u012bvotas salas. At\u0113n\u0101s<\/a>, Akropoles pak\u0101j\u0113, koncentr\u0113jas aptuveni tre\u0161da\u013ca valsts iedz\u012bvot\u0101ju, Saloniki ir zieme\u013cu centrs, bet Dodekanesas salas, kuru galven\u0101 sala ir Rodas, atrodas t\u0101lu dienvidaustrumos, no kurienes redzama Turcijas krasta l\u012bnija. Viss \u0161aj\u0101 ce\u013cved\u012b ir apkopots no trim ce\u013cojumiem: vienas ziemas ned\u0113\u013cas At\u0113n\u0101s, uztur\u0113\u0161an\u0101s Salonikos un brauciena ar auto pa Rodas salu, apmekl\u0113jot da\u017e\u0101das salas.<\/p>\n

\"Picturesque<\/a>
Skats uz Akropoli<\/figcaption><\/figure>\n

At\u0113nas<\/h2>\n

Akropole bija pirm\u0101 lieta, kas m\u016bs sagaid\u012bja At\u0113n\u0101s, un t\u0101 turpin\u0101ja to dar\u012bt visu p\u0101r\u0113jo ned\u0113\u013cu: klints pace\u013cas aptuveni 150 metru augstum\u0101 un ir redzama gandr\u012bz no jebkura pils\u0113tas st\u016bra. At\u0113n\u0101m ir vair\u0101k nek\u0101 3500 gadu ilga dokument\u0113ta v\u0113sture, un sen\u0101 pils\u0113ta turpina par\u0101d\u012bties m\u016bsdienu pils\u0113tas vid\u016b \u2014 temp\u013cos, kolonn\u0101s un drup\u0101s, kas st\u0101v starp daudzdz\u012bvok\u013cu namiem.<\/p>\n

Pat transporta sist\u0113ma ir da\u013ca no t\u0101. Starp stacij\u0101m vec\u0101k\u0101 metro l\u012bnija brauc atkl\u0101t\u0101 viet\u0101 cauri arheolo\u0123iskajam parkam, un es nofotograf\u0113ju metro vilcienu<\/a>, kas brauca zem Akropoles<\/a> \u2014 sarkanos vagonus ier\u0101m\u0113ja ziemas zari, bet kaln\u0101 virs tiem slej\u0101s Partenons. B\u016bvdarbu laik\u0101 atrastie artefakti ir izst\u0101d\u012bti pa\u0161\u0101s stacij\u0101s.<\/p>\n

Akropole<\/h2>\n
\"A<\/a>
Akropole At\u0113n\u0101s<\/figcaption><\/figure>\n

Akropole kop\u0161 1987. gada ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakst\u0101, un t\u0101s restaur\u0101cijas darbi, kas norisin\u0101s kop\u0161 1975. gada, ir \u013c\u0101vu\u0161i Partenonam gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 atg\u016bt s\u0101kotn\u0113jo izskatu. No Likabeta kalna es nofotograf\u0113ju apgaismoto Akropoli ar j\u016bru fon\u0101<\/a> \u2014 marmors zeltaini mirdz\u0113ja zil\u0101s stundas gaism\u0101, bet fonu piepild\u012bja Pirejas un Saronikas l\u012b\u010da gaismas.<\/p>\n

St\u0101vot pie temp\u013ciem, rodas jaut\u0101jums, k\u0101 cilv\u0113ki bez m\u016bsdienu tehnolo\u0123ij\u0101m sp\u0113ja rad\u012bt kaut ko, kas ir saglab\u0101jies t\u016bksto\u0161iem gadu. Akropoles muzejs pie klints pak\u0101jes glab\u0101 tur atrastos artefaktus, un tas ir v\u0113rts apmekl\u0113t pirms vai p\u0113c k\u0101p\u0161anas.<\/p>\n

Likabeta kalns<\/h2>\n
\"Panorama<\/a>
Likabeta kalns | At\u0113nas, Grie\u0137ija<\/figcaption><\/figure>\n

Galvaspils\u0113tas centr\u0101 atrodas kalns, un \u0161is fakts mani p\u0101rsteidza vair\u0101k nek\u0101 jebkas cits At\u0113n\u0101s. Likabeta kalns pace\u013cas 277 metrus virs j\u016bras l\u012bme\u0146a; saska\u0146\u0101 ar le\u0123endu dieviete At\u0113na \u0161eit nometa ka\u013c\u0137akmens gabalu, bet sen\u0101ks st\u0101sts v\u0113sta, ka k\u0101dreiz kalna nog\u0101z\u0113s dz\u012bvoja vilki \u2014 grie\u0137u valod\u0101 \u201elykos\u201d noz\u012bm\u0113 \u201evilks\u201d. No Akropoles es nofotograf\u0113ju kalnu<\/a>, kas pace\u013cas virs gai\u0161\u0101s pils\u0113tas<\/a> \u2014 za\u013cu piram\u012bdu, kuras virsotn\u0113 atrodas balta Sv\u0113t\u0101 J\u0113kaba kapela.<\/p>\n

K\u0101p\u0161ana uz kalna ir vakara ritu\u0101ls. No virsotnes es v\u0113roju, k\u0101 saulriets p\u0101rpl\u016bst p\u0101r pils\u0113tu un j\u016bru<\/a>, un, nok\u0101pjot lejup, iem\u016b\u017ein\u0101ju m\u0101ju marmora j\u016bru p\u0113d\u0113j\u0101 silt\u0101 gaism\u0101<\/a>, kad m\u016bsdienu pils\u0113tas betons uz br\u012bdi izskat\u0101s k\u0101 sen\u0101s pils\u0113tas akmens. Tiem, kas v\u0113las saudz\u0113t k\u0101jas, uz virsotni kurs\u0113 funikulieri.<\/p>\n

Monastiraki<\/h2>\n

Monastiraki \u012bsti nekad neaizveras. \u0160is laukums ir metro l\u012bniju krustpunkts, pils\u0113tas izdev\u012bgo pirkumu tirdzniec\u012bbas centrs un slaven\u0101 lietoto pre\u010du tirgus norises vieta, un taj\u0101 valda ros\u012bba no r\u012bta l\u012bdz pat krietni p\u0113c pusnakts. No jumta virs laukuma es fotograf\u0113ju apk\u0101rtni kr\u0113slas stund\u0101 ar Akropoli fon\u0101<\/a>, Tzistarakis mo\u0161eju un Adri\u0101na bibliot\u0113kas drupas viduspl\u0101n\u0101, bet Partenonu, kas pace\u013cas virs visa p\u0101r\u0113j\u0101.<\/p>\n

Es atgriezos, lai iem\u016b\u017ein\u0101tu to pa\u0161u skatu p\u0113c tumsas iest\u0101\u0161an\u0101s<\/a>, kad tirgus stendi mirdz un uz klints iesl\u0113dzas pro\u017eektori. \u0160ie divi kadri, uz\u0146emti ar da\u017eu stundu starp\u012bbu, ir \u012bs\u0101 versija par At\u0113n\u0101m: sen\u0101 pils\u0113ta, kas dz\u012bvo piln\u0101 spar\u0101.<\/p>\n

Hefaista templis un Sen\u0101 Agora<\/h2>\n

Apm\u0113ram 415. gad\u0101 p.m.\u0113. pabeigtais Hefaista templis ir viens no vislab\u0101k saglab\u0101tajiem sen\u0101s pasaules temp\u013ciem, kas velt\u012bts met\u0101lstr\u0101dnieku un uguns dievam; arheologi t\u0101 apk\u0101rtn\u0113 ir atkl\u0101ju\u0161i podnieku un met\u0101lstr\u0101dnieku darbn\u012bcas. No Akropoles nog\u0101zes es nofotograf\u0113ju templi<\/a>, kas pace\u013cas virs Agoras kokiem<\/a> \u2014 dorisk\u0101 marmora sala, aiz kuras ple\u0161as m\u016bsdienu pils\u0113ta.<\/p>\n

\u0160is kontrasts ir At\u0113nu centra raksturojo\u0161\u0101 defin\u012bcija: kadr\u0101 vien\u0101 uz\u0146\u0113mum\u0101 ietilpst gan 5. gadsimts pirms m\u016bsu \u0113ras, gan 21. gadsimts m\u016bsu \u0113ras, ko atdala prie\u017eu rinda.<\/p>\n

Heroda Attika Odeons<\/h2>\n

Akropoles dienvidrietumu nog\u0101z\u0113 eso\u0161ais akmens te\u0101tris tika pabeigts 161. gad\u0101 p.m.\u0113. un atjaunots 1950. gad\u0101, un tas joproj\u0101m tiek izmantots savam m\u0113r\u0137im. Uz t\u0101 skatuves ir uzst\u0101ju\u0161ies gan Marija Kallas, gan Lu\u010d\u0101no Pavaroti, gan Ennio Morrikone. Es no aug\u0161\u0113j\u0101 nog\u0101zes<\/a> fotograf\u0113ju marmora skat\u012bt\u0101ju trib\u012bnes<\/a>, kuru rindas l\u0113zen\u0101 l\u012bkum\u0101 sniedzas l\u012bdz \u0161aha d\u0113\u013cu veida skatuves gr\u012bdai, bet aiz drupu apv\u012btaj\u0101m ark\u0101d\u0113m paveras skats uz visu At\u0113nu rietumu da\u013cu.<\/p>\n

Koncerta apmekl\u0113jums \u0161eit joproj\u0101m ir man\u0101 v\u0113lmju sarakst\u0101. Da\u017eas fotogr\u0101fijas ir sol\u012bjums atgriezties.<\/p>\n

Panat\u0113nijas stadions<\/h2>\n
\"A<\/a>
Panat\u0113nijas stadions \u2014 marmora br\u012bnums | At\u0113nas, Grie\u0137ija<\/figcaption><\/figure>\n

Panat\u0113naju stadions ir piln\u012bb\u0101 uzcelts no marmora, un neviens cits stadions pasaul\u0113 nevar lepoties ar to pa\u0161u. Panat\u0113nijas sp\u0113les \u0161aj\u0101 viet\u0101 notika jau no 6. gadsimta pirms m\u016bsu \u0113ras, kad skat\u012bt\u0101ji s\u0113d\u0113ja uz dabiskajiem nog\u0101\u017eiem; atjaunotaj\u0101 stadion\u0101 1896. gad\u0101 notika pirm\u0101s m\u016bsdienu Olimpisko sp\u0113\u013cu atkl\u0101\u0161anas un nosl\u0113guma ceremonijas, un joproj\u0101m katru novembri taj\u0101 fini\u0161\u0113 At\u0113nu maratons.<\/p>\n

Es nofotograf\u0113ju marmora \u201epakavu\u201d zem iespaid\u012bg\u0101m debes\u012bm<\/a>, Grie\u0137ijas un Olimpisk\u0101s karogus, kas pl\u012bvoja uz stabi\u0146iem tuk\u0161o trib\u012b\u0146u priek\u0161\u0101. K\u0101 cilv\u0113ks, kur\u0161 m\u012bl lielus sporta pas\u0101kumus, es tur st\u0101v\u0113ju, iedom\u0101joties, k\u0101ds troksnis var\u0113tu skan\u0113t \u0161aj\u0101 amfite\u0101tr\u012b.<\/p>\n

Zappeion z\u0101le<\/h2>\n
\"Picture<\/a>
Zappeion z\u0101le<\/figcaption><\/figure>\n

Grie\u0137is Evangelos Zappas, kur\u0161 savu bag\u0101t\u012bbu uzkr\u0101ja Rum\u0101nij\u0101, finans\u0113ja Olimpisk\u0101s \u0113kas celtniec\u012bbu At\u0113n\u0101s, p\u0113c tam, kad dzejnieks Panagiotis Soutsos vi\u0146u p\u0101rliecin\u0101ja, ka valstij t\u0101da ir nepiecie\u0161ama. Arhitekts Teofils Hansens pabeidza b\u016bvniec\u012bbu 1888. gad\u0101, lai gan Zappas nepasp\u0113ja redz\u0113t neoklasicisma stila fas\u0101di, kas atrodas aiz karogu rindas<\/a>. 1938. gad\u0101 \u0161aj\u0101 \u0113k\u0101 s\u0101ka raid\u012bt Grie\u0137ijas pirm\u0101 nacion\u0101l\u0101 radiostacija.<\/p>\n

\u012astais p\u0101rsteigums gaida iek\u0161pus\u0113. Atkl\u0101tais apa\u013cais atriums<\/a> ir divpak\u0101pju kolon\u0101\u017eu gredzens ap \u0161aha d\u0113\u013cu veida marmora gr\u012bdu, un t\u0101 \u0123eometrija ir tik prec\u012bza, ka es tur pavad\u012bju visu savu apmekl\u0113juma laiku, vienk\u0101r\u0161i p\u0113tot simetriju. Tas joproj\u0101m ir mans m\u012b\u013c\u0101kais interjers At\u0113n\u0101s.<\/p>\n

At\u0113nu Metropol\u012bta katedr\u0101le<\/h2>\n

Metropol\u012bta katedr\u0101les celtniec\u012bba ilga divdesmit gadus, un t\u0101s sien\u0101s tika izmantots marmors no 72 nojaukt\u0101m bazn\u012bc\u0101m, pirms t\u0101 tika pabeigta 1862. gad\u0101. Taj\u0101 notiek valsts m\u0113roga ceremonijas, un t\u0101s laukums atrodas \u012bsas pastaigas att\u0101lum\u0101 no Monastiraki. Es nofotograf\u0113ju katedr\u0101li<\/a>, kas nakt\u012b bija izgaismota<\/a>, \u2013 moza\u012bkas josla virs ieejas mirdz\u0113ja starp diviem zvanu tor\u0146iem, bet Grie\u0137ijas karogi uz abiem tor\u0146iem bija izpl\u016bdu\u0161i v\u0113ja un ilg\u0101s ekspoz\u012bcijas d\u0113\u013c.<\/p>\n

T\u0101 k\u0101 apmekl\u0113ju \u0161o vietu ziem\u0101, laukum\u0101 taj\u0101 stund\u0101 nebija neviena cilv\u0113ka. T\u0101ds bija mans kompromiss visu ned\u0113\u013cu \u2014 aukstas rokas apmai\u0146\u0101 pret skaidriem kadriem, un es to dar\u012btu atkal.<\/p>\n

Saloniki<\/h2>\n
\"Vakara<\/a>
\u0160\u012b ir vakara fotogr\u0101fija, kur\u0101 redzams Saloniku Baltais tornis un Zieme\u013cgrie\u0137ijas Nacion\u0101lais te\u0101tris.<\/figcaption><\/figure>\n

Saloniki ir Grie\u0137ijas otr\u0101 liel\u0101k\u0101 pils\u0113ta, kas dibin\u0101ta 315. gad\u0101 pirms m\u016bsu \u0113ras un kur\u0101 ir daudz bizantie\u0161u bazn\u012bcu, kas p\u0113k\u0161\u0146i par\u0101d\u0101s parastu ielu galos. T\u0101s simbols ir Balt\u0101 tornis: s\u0101kotn\u0113ji \u0161eit atrad\u0101s bizantie\u0161u nocietin\u0101jums, un osma\u0146u tornis, kas to aizst\u0101ja, kalpoja k\u0101 cietums un n\u0101vessodu izpildes vieta, ko dr\u016bmi d\u0113v\u0113ja par Sarkano torni. P\u0113c tam, kad 1912. gad\u0101 pils\u0113ta atgriez\u0101s Grie\u0137ijas sast\u0101v\u0101, tornis tika nokr\u0101sots balts un p\u0101rd\u0113v\u0113ts \u2014 simboliska att\u012br\u012b\u0161an\u0101s \u2014, un \u0161odien taj\u0101 atrodas muzejs.<\/p>\n

Es pavad\u012bju garu vakaru, apstaig\u0101jot to ri\u0146\u0137\u012b, kam\u0113r Daria uz soli\u0146a las\u012bja gr\u0101matu. Beidzot, zilo stundu br\u012bd\u012b, rad\u0101s ide\u0101ls kadrs \u2013 Balt\u0101 tornis un Zieme\u013cgrie\u0137ijas Nacion\u0101lais te\u0101tris violetas gaismas ielok\u0101<\/a>. V\u0113l vien\u0101 nakt\u012b es uzst\u0101d\u012bju kameru uz Leoforos Nikis, lai nofotograf\u0113tu torni virs vakara satiksmes pl\u016bsm\u0101m<\/a>, un gaismas p\u0113das veica to kompozicion\u0101lo darbu, ko nevar\u0113ja izdar\u012bt tuk\u0161ais bulv\u0101ris.<\/p>\n

Eptapirgio un Rotunda<\/h2>\n

Mans pl\u0101ns bija iem\u016b\u017ein\u0101t saulrietu virs Rotundas \u2014 vec\u0101k\u0101 pieminek\u013ca Salonikos, kas tika uzcelts 4. gadsimt\u0101 Romas imperatora Gal\u0113rija vald\u012b\u0161anas laik\u0101. Kompoz\u012bcija izdev\u0101s tikai no dz\u012bvok\u013cu balkoniem, uz kuriem mums nebija piek\u013cuves, t\u0101p\u0113c jau bija s\u0101cies pl\u0101ns B: t\u0101lum\u0101 paman\u012bj\u0101m Eptapirgio cietoksni un, l\u012bdzi \u0146emot kameras somu un visu p\u0101r\u0113jo, skr\u0113j\u0101m aug\u0161up pa kalnu, ierodoties tie\u0161i taj\u0101 br\u012bd\u012b, kad saule sask\u0101r\u0101s ar horizontu. Rezult\u0101ts bija saulriets p\u0101r pils\u0113tu un Termikas l\u012bci<\/a>, ko redz\u0113j\u0101m no bizantie\u0161u nocietin\u0101jumiem<\/a>, priek\u0161pl\u0101n\u0101 oran\u017e\u0101 kr\u0101s\u0101 mirdzot \u0137ie\u0123e\u013cu zobi\u0146iem.<\/p>\n

Eptapirgio noz\u012bm\u0113 \u201eSepti\u0146u tor\u0146u cietoksnis\u201d. Tam ir desmit tor\u0146i. Da\u017ei nosaukumi ne vienm\u0113r atbilst savai aritm\u0113tikai.<\/p>\n

Panagia Chalkeon bazn\u012bca<\/h2>\n

Lietotne m\u016bs vad\u012bja pa Saloniku apskates viet\u0101m, un t\u0101 attaisnoja savu v\u0113rt\u012bbu, kad nor\u0101d\u012bja ce\u013cu uz Panagia Chalkeon bazn\u012bcu \u2014 11. gadsimta \u0137ie\u0123e\u013cu bazn\u012bcu, ko viet\u0113jie d\u0113v\u0113 par Sarkano bazn\u012bcu. \u0112ka atrodas iegrimt\u0101 d\u0101rz\u0101, ko no vis\u0101m pus\u0113m ieskauj daudzdz\u012bvok\u013cu nami, t\u0101p\u0113c kompoz\u012bcija bija galven\u0101 probl\u0113ma: tikai centr\u0113jot ce\u013cu, kas ved uz t\u0101s sarkanaj\u0101m durv\u012bm<\/a>, es var\u0113ju saglab\u0101t kadr\u0101 to bizantie\u0161u laikmetu, kuram t\u0101 pieder.<\/p>\n

\u0160is pa\u0146\u0113miens \u2014 \u013caut celi\u0146am vai v\u0101rtiem \u201enogriezt\u201d m\u016bsdienu pils\u0113tu \u2014 attaisnoj\u0101s vis\u0101 ce\u013cojuma garum\u0101.<\/p>\n

Roda<\/h2>\n
\"Tr\u012bs<\/a>
Tr\u012bs saglab\u0101ju\u0161\u0101s viduslaiku v\u0113jdzirnavas, kas izvietotas rind\u0101 pie Mandraki ostas ieejas.<\/figcaption><\/figure>\n

Ce\u013cojums uz Rodu bija pavisam cit\u0101ds \u2014 ned\u0113\u013ca ar automa\u0161\u012bnu un pr\u0101mja bi\u013ceti. Mandraki v\u0113jdzirnavas bija pirm\u0101 lieta, ko iev\u0113roju, izp\u0113tot inform\u0101ciju par salu: viduslaikos ostas mal\u0101 vair\u0101k nek\u0101 ducis no t\u0101m mal\u0113ja import\u0113tos graudus, un tr\u012bs no t\u0101m ir saglab\u0101ju\u0161\u0101s l\u012bdz \u0161im. Es visu dienu n\u0113s\u0101ju 14 kilogramus apr\u012bkojuma pa ostu, pirms izv\u0113l\u0113jos kompoz\u012bciju ar garu teleobjekt\u012bvu, kur\u0101 tr\u012bs v\u0113jdzirnavas ir saspiestas vien\u0101 rind\u0101<\/a>, ar Agios Nikolaos cietoksni to fon\u0101.<\/p>\n

V\u0113l\u0101k \u0161ai cietoksnei velt\u012bju atsevi\u0161\u0137u kadru: pilnm\u0113ness<\/a>, kas skaidri redzams virs b\u0101kas<\/a>, pl\u012bvojo\u0161s Grie\u0137ijas karogs un zemi sl\u012bdo\u0161i m\u0101ko\u0146i, kas debesis kr\u0101so lavandas kr\u0101s\u0101. Viens m\u0113ness, viens kadrs, viena iesp\u0113ja; tas joproj\u0101m ir viens no maniem m\u012b\u013c\u0101kajiem kadriem no Grie\u0137ijas. Visa sala, s\u0101kot no Vecpils\u0113tas l\u012bdz Lindosai, ir aprakst\u012bta man\u0101 Rodas ce\u013cojumu ce\u013cved\u012b<\/a>.<\/p>\n

Rodas vecpils\u0113ta un Kallithejas avoti<\/h2>\n

R\u012bta skr\u0113jiena laik\u0101 pa Vecpils\u0113tu es nejau\u0161i uzg\u0101ju uz Burgas Dievm\u0101tes bazn\u012bcas drup\u0101m \u2014 gotikas stila bazn\u012bcu no 14. gadsimta s\u0101kuma, kas tika sagrauta 1522. gada osma\u0146u aplenkuma laik\u0101 un atk\u0101rtoti bombard\u0113ta Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101. Es desmit min\u016btes gaid\u012bju, l\u012bdz saule pac\u0113l\u0101s, un tad nofotograf\u0113ju gaismu<\/a>, kas pl\u016bda caur drupu logiem<\/a>, \u2013 saules zvaigzni, kas atspogu\u013coj\u0101s tuk\u0161aj\u0101 gotiskaj\u0101 ark\u0101. Viduslaiku pils\u0113ta ap to 1988. gad\u0101<\/a> tika iek\u013cauta Pasaules mantojuma sarakst\u0101<\/a>.<\/p>\n

Braucot uz dienvidiem Lindosas virzien\u0101, es apst\u0101jos pie Kallithea avotiem \u2014 j\u016bras krast\u0101 eso\u0161a spa kompleksa, kas c\u0113lies it\u0101\u013cu koloni\u0101l\u0101s \u0113ras laik\u0101. No aug\u0161as es nofotograf\u0113ju kupolveida paviljonu virs t\u0101 melnbalt\u0101s moza\u012bkas pagalmiem<\/a>; iek\u0161pus\u0113 saules stari tikai da\u017eas sekundes izlauz\u0101s cauri kupola zvaig\u017e\u0146veida atv\u0113rumiem \u2014 tie\u0161i tik ilgi, lai pasp\u0113tu nomain\u012bt objekt\u012bvu.<\/p>\n

Lindos un Simi<\/h2>\n
\"Panoramic<\/a>
Simi salas paste\u013cto\u0146u neoklasicisma stila m\u0101jas, kas pace\u013cas virs ostas tirk\u012bza kr\u0101sas \u016bde\u0146iem, Dodekanesas salas, Grie\u0137ija.<\/figcaption><\/figure>\n

Lindos\u0101 es pamodos agri, lai nofotograf\u0113tu saull\u0113ktu virs Lindosas Akropoles, un tad pagriezos par 180 gr\u0101diem. Starp siluetveida zemesragiem ide\u0101li izvietoj\u0101s buru laiva, t\u0101p\u0113c izvilku t\u0101lummai\u0146as objekt\u012bvu un main\u012bju pl\u0101nu: buru laiva, kas saull\u0113kt\u0101 \u0161\u0137\u0113rsoja mier\u012bgos \u016bde\u0146us,<\/a> izr\u0101d\u012bj\u0101s lab\u0101ks kadrs nek\u0101 tas, k\u0101p\u0113c es turp biju devies. Apgrie\u0161an\u0101s joproj\u0101m ir l\u0113t\u0101kais objekt\u012bvs, k\u0101ds man pieder.<\/p>\n

No Rodas m\u0113s ar pr\u0101mi dev\u0101mies uz Sim\u012b, kas atrodas maz\u0101k nek\u0101 divu stundu brauciena att\u0101lum\u0101 uz zieme\u013crietumiem. \u0160o salu raksturo ostas rajons ar simetrisk\u0101m neoklasicisma fas\u0101d\u0113m paste\u013cto\u0146os<\/a>, kas slejas virs tirk\u012bza kr\u0101sas<\/a> \u016bdens \u2014 arhitekt\u016bra, kas piln\u012bgi at\u0161\u0137iras no At\u0113nu vai Saloniku arhitekt\u016bras. S\u016bk\u013cu ieguve veidoja salas likteni, un vienu no \u0161iem s\u016bk\u013ciem m\u0113s pa\u0146\u0113m\u0101m l\u012bdzi uz m\u0101j\u0101m.<\/p>\n

Fotograf\u0113\u0161ana Grie\u0137ij\u0101<\/h2>\n

Grie\u0137ija man iem\u0101c\u012bja nov\u0113rt\u0113t otro skatienu. Lindosas buru laiva atrad\u0101s man aiz muguras, kam\u0113r es fotograf\u0113ju pl\u0101not\u0101 kadra. Eptapirgio saulriets bija pl\u0101ns B, ko sasniedzu, skrienot. Panagia Chalkeon izdev\u0101s tikai tad, kad ce\u013c\u0161 aizst\u0101ja horizonta l\u012bniju, un pilnm\u0113ness virs Agios Nikolaos \u013c\u0101va veikt tie\u0161i vienu m\u0113\u0123in\u0101jumu.<\/p>\n

Pils\u0113tas atalgo ziem\u0101: janv\u0101r\u012b Metropolit\u0101na katedr\u0101les laukums un Likabeta kalna takas bija gandr\u012bz tikai man vienam, un visu dienu sp\u012bd\u0113ja zema saule. Salas atalgo dienas s\u0101kumu un beigas \u2013 pirms kru\u012bza ku\u0123u pasa\u017eieri izk\u0101pj krast\u0101 un p\u0113c tam, kad tie ir aizbrauku\u0161i. Starplaik\u0101 vienm\u0113r ir k\u0101ds pr\u0101mis, un pr\u0101mis nekad nav iz\u0161\u0137iests kadrs.<\/p>\n

Kad apmekl\u0113t Grie\u0137iju<\/h2>\n

M\u0113s apzin\u0101ti apmekl\u0113j\u0101m At\u0113nas ziem\u0101, un tas bija pareizs l\u0113mums: maigas dienas, \u012bsas rindas un t\u0101ds v\u0101j\u0161 apgaismojums, kas izce\u013c marmora skaistumu. Sal\u0101s laiks rit pret\u0113ji. Rodos s\u0101k pild\u012bties ar t\u016bristiem no v\u0113la pavasara, kru\u012bza ku\u0123i p\u0101ris pusdienlaika stund\u0101s p\u0101rpludina ostas, un sezona turpin\u0101s l\u012bdz pat oktobrim.<\/p>\n

Maijs, j\u016bnijs un septembris ir kompromisa m\u0113ne\u0161i \u2014 pietiekami silti, lai peld\u0113tos j\u016br\u0101, un pietiekami mier\u012bgi, lai izmantotu stat\u012bvus. Vasaras vid\u016b r\u012bkojieties t\u0101pat k\u0101 viet\u0113jie: izmantojiet agr\u0101s r\u012bta stundas, atlaidiet pusdienlaiku un atgriezieties, kad atgrie\u017eas gaisma.<\/p>\n