{"id":174604,"date":"2026-07-23T08:48:38","date_gmt":"2026-07-23T08:48:38","guid":{"rendered":"https:\/\/sumfinity.com\/?p=174604"},"modified":"2026-08-24T12:59:08","modified_gmt":"2026-08-24T12:59:08","slug":"horvatija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sumfinity.com\/lv\/travel\/horvatija\/","title":{"rendered":"Horv\u0101tija"},"content":{"rendered":"

Horv\u0101tija stiepjas gar Adrijas j\u016bras austrumu krastu \u2014 no Istrijas pussalas zieme\u013cos l\u012bdz Dubrovnikai<\/a> net\u0101lu no robe\u017eas ar Melnkalni. Pie t\u0101s krastiem atrodas vair\u0101k nek\u0101 t\u016bkstotis salu, un Dalm\u0101cijas piekrast\u0113 starp Splitu un Dubrovniku atrodas liel\u0101k\u0101 da\u013ca no valsts slavenaj\u0101m akmens pils\u0113t\u0101m, kuras gar j\u016bras krastu izvietoju\u0161\u0101s ar romie\u0161u, ven\u0113cie\u0161u un raguzie\u0161u arhitekt\u016bras elementiem. Galvaspils\u0113ta Zagreba atrodas iek\u0161zem\u0113; piekrast\u0113 bija vieta, kur\u0101 pavad\u012bja laiku mana kamera.<\/p>\n

\"Town<\/a>
Dubrovnikas m\u016bri | Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

Dubrovnik<\/h2>\n

Cilv\u0113ki Dubrovniku d\u0113v\u0113 par Adrijas p\u0113rli, un jau p\u0113c da\u017e\u0101m min\u016bt\u0113m, ieejot vecpils\u0113t\u0101, kas ieskaujama ar m\u016briem, k\u013c\u016bst skaidrs, k\u0101p\u0113c t\u0101 tiek t\u0101 d\u0113v\u0113ta. Pils\u0113ta un t\u0101s m\u016bri kop\u0161 1979. gada ir iek\u013cauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakst\u0101. Cietok\u0161\u0146a b\u016bvniec\u012bba aizs\u0101k\u0101s jau 8. gadsimt\u0101, lai gan m\u016bsdien\u0101s redzamais nocietin\u0101jumu loks tika pabeigts 17. gadsimta beig\u0101s, un vecie akme\u0146i savu uzdevumu pild\u012bja p\u0113d\u0113jo reizi 1991.\u20131992. gada aplenkuma laik\u0101.<\/p>\n

Pastaiga pa m\u016briem ir vieta, kur\u0101 pils\u0113ta atkl\u0101jas vis\u0101 sav\u0101 kr\u0101\u0161\u0146um\u0101. M\u016bri ap\u0146em Vecpils\u0113tu tik cie\u0161i k\u0101 josta, un no viena no apa\u013cajiem bastioniem es nofotograf\u0113ju skatu p\u0101ri l\u012bcim uz Lovrijenacas cietoksni<\/a> \u2014 klints gal\u0101 eso\u0161o cietoksni, kur\u0101 pl\u012bvo Horv\u0101tijas karogs, bet aiz parapeta mirdz sarkanie jumti.<\/p>\n

Straduns<\/h2>\n
\"The<\/a>
Dubrovnik nakt\u012b | Dubrovnik, Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

\u0160\u012b fotogr\u0101fija tika uz\u0146emta tie\u0161i plkst. 4:58 no r\u012bta. Man ir ierasts celties pirms saules l\u0113kta, un parasti \u0161aj\u0101 laik\u0101 pasaule pieder tikai man. Bet ne Dubrovnik\u0101. Vasar\u0101 jau pirms pieciem pirmie t\u016bristi jau pl\u016bda cauri v\u0101rtiem, daudzi no vi\u0146iem \u2013 tie\u0161i no kru\u012bza ku\u0123iem, kas piest\u0101j ost\u0101.<\/p>\n

Es gaid\u012bju tie\u0161i \u0161o tuk\u0161o kadru: Stradunu pirms saull\u0113kta<\/a>, ka\u013c\u0137akmens bru\u0123i, ko gadsimtiem ilgi ir nopul\u0113ju\u0161as k\u0101j\u0101m, un kas atspogu\u013co laternas k\u0101 slapj\u0161 stikls, un zvanu torni, kas aizsedz skatu t\u0101l\u0101kaj\u0101 gal\u0101. Iela piepild\u0101s l\u012bdz pusdienlaikam un paliek pilna l\u012bdz pat pusnaktij. Es patur\u0113ju tie\u0161i to versiju, kas uz\u0146emta piecos no r\u012bta.<\/p>\n

Rektora pils<\/h2>\n
\"Rector\u2019s<\/a>
Rektora pils | Dubrovnik, Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

Rektora pilij ir bag\u0101ta v\u0113sture. Aizsardz\u012bbas celtne, kas \u0161eit st\u0101v\u0113ja, 1435. gad\u0101 nodega l\u012bdz pamatiem, un t\u0101s aizst\u0101j\u0113jai, pirms t\u0101 tika gal\u012bgi pabeigta, n\u0101c\u0101s ciest no spr\u0101dzieniem un zemestr\u012bces. 16. gadsimt\u0101 \u0161aj\u0101 \u0113k\u0101 san\u0101ca pils\u0113tas Sen\u0101ts, un kop\u0161 1872. gada taj\u0101 atrodas Dubrovnikas v\u0113stures muzejs.<\/p>\n

Daria iem\u012bl\u0113ja fas\u0101di, kur\u0101 vien\u0101 priek\u0161\u0113j\u0101 da\u013c\u0101 apvienojas gotikas logu tracerija, renesanses ark\u0101des un baroka deta\u013cas. Es izmantoju agri no r\u012bta tuk\u0161\u0101s ielas, lai nofotograf\u0113tu pili<\/a>, kas atrodas uz mirdzo\u0161\u0101 bru\u0123a<\/a>, t\u0101, k\u0101 t\u0101, iesp\u0113jams, izskat\u012bj\u0101s Sen\u0101ta laikos, pirms ierad\u0101s pirm\u0101 r\u012bta ekskursantu grupa.<\/p>\n

Dubrovnikas katedr\u0101le un Sv\u0113t\u0101 Bla\u017eija bazn\u012bca<\/h2>\n
\"Dubrovnik,<\/a>
Dubrovnikas tor\u0146i | Dubrovnika, Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

Lab\u0101kais iemesls, k\u0101p\u0113c ir v\u0113rts veikt pilnu apgaitas mar\u0161rutu pa pils\u0113tas m\u016briem, ir skats uz pils\u0113tas panor\u0101mu. No augst\u0101kajiem posmiem katedr\u0101les kupols un Sv\u0113t\u0101 Bla\u017eija bazn\u012bca kop\u0101 pace\u013cas virs sarkaniem jumtiem<\/a>, aiz t\u0101m paveras pla\u0161\u0101 Adrijas j\u016bra, un parasti kaut kur pie horizonta redzama viena buru laiva.<\/p>\n

Katedr\u0101le tika uzcelta no 1672. l\u012bdz 1713. gadam, p\u0113c tam, kad 1667. gada zemestr\u012bce bija sagraujusi t\u0101s priek\u0161teci, un t\u0101 joproj\u0101m ir Dubrovnikas diec\u0113zes centrs. Sv\u0113t\u0101 Bla\u017eija bazn\u012bca ir velt\u012bta pils\u0113tas aizbildnim un tika uzcelta 1715. gad\u0101 viet\u0101, kur agr\u0101k atrad\u0101s ugunsgr\u0113k\u0101 izn\u012bcin\u0101ta vec\u0101ka bazn\u012bca. \u0160ie kupoli un tor\u0146i uz turk\u012bza kr\u0101sas j\u016bras fona ir kombin\u0101cija, k\u0101du es nekur citur neesmu redz\u0113jis.<\/p>\n

Splita<\/h2>\n
\"Split<\/a>
Splitas panor\u0101ma | Horv\u0101tija vasar\u0101<\/figcaption><\/figure>\n

Splita ir Horv\u0101tijas otr\u0101 liel\u0101k\u0101 pils\u0113ta un Dalm\u0101cijas neofici\u0101l\u0101 galvaspils\u0113ta, kas dibin\u0101ta k\u0101 grie\u0137u apmetne 3. vai 2. gadsimt\u0101 pirms m\u016bsu \u0113ras. Piekrastes zona ir pils\u0113tas satik\u0161an\u0101s vieta: es no otras upes puses kr\u0113slas stund\u0101<\/a> nofotograf\u0113ju Rivu un Sv\u0113t\u0101 Domnija zvanu torni <\/a>\u2014 promen\u0101de bija izgaismota kalnu fon\u0101, kam\u0113r no debes\u012bm pazuda p\u0113d\u0113j\u0101s kr\u0101sas.<\/p>\n

Osta ir ar\u012b v\u0101rti uz sal\u0101m. No \u0161ejienes atiet \u201eJadrolinija\u201d pr\u0101mji uz Bra\u010du, Hvaru un p\u0101r\u0113j\u0101m arhipel\u0101ga sal\u0101m, k\u0101 ar\u012b gar\u0101ki mar\u0161ruti uz It\u0101lijas krastu. Es savu ce\u013cojuma ce\u013cvedi<\/a> par Splitu<\/a> velt\u012bju piln\u012bb\u0101 \u0161ai pils\u0113tai; t\u0101 ir peln\u012bjusi \u0161\u012bs lappuses.<\/p>\n

Diokleti\u0101na pils<\/h2>\n
\"Diocletian\u2019s<\/a>
Diokleti\u0101na pils drupas agri no r\u012bta | Splita, Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

Imperators Diokleti\u0101ns, noguris no vald\u012b\u0161anas, l\u012bdz 305. gadam p\u0113c Kristus lika uzcelt savu atp\u016btas pili Splitas l\u012bc\u012b. Gandr\u012bz 30 000 kvadr\u0101tmetru marmora un ka\u013c\u0137akmens, ar pagrabu sist\u0113mu, kas ir saglab\u0101jusies septi\u0146padsmit gadsimtus. Komplekss nav norobe\u017eota drupas; tas ir vecpils\u0113tas dz\u012bvais centrs, kur romie\u0161u m\u016bru iek\u0161pus\u0113 ir ier\u012bkotas veikali\u0146as un dz\u012bvok\u013ci.<\/p>\n

Es nofotograf\u0113ju Peristilu \u010detros no r\u012bta<\/a>, kad pro\u017eektoru apgaismot\u0101s kolonnas zem skaidras nakts debess vald\u012bja p\u0101r laukumu. Katru maiju pils pagrabos notiek v\u012bna degust\u0101cija, un t\u0101 Daria un es non\u0101c\u0101m pie t\u0101, ka degust\u0113j\u0101m Horv\u0101tijas v\u012bnus 4. gadsimta pagrab\u0101. V\u0113l vien\u0101 vakar\u0101 pil\u012b bija p\u0101r\u0101k daudz cilv\u0113ku, lai tur var\u0113tu str\u0101d\u0101t, t\u0101p\u0113c m\u0113s dev\u0101mies pa mazaj\u0101m balto akmens ieli\u0146\u0101m un gaid\u012bj\u0101m, kam\u0113r ekskursantu grupas izkl\u012bst, pie labi apgaismotajiem v\u0101rtiem pils sien\u0101<\/a>, l\u012bdz beidzot pien\u0101ca br\u012bdis starp apmekl\u0113t\u0101ju pl\u016bsm\u0101m.<\/p>\n

Splitas osta<\/h2>\n
\"Port<\/a>
Osta no r\u012bta | Splita, Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

Pulksten 5 no r\u012bta es s\u0113d\u0113ju ost\u0101 pie pils\u0113tas v\u0101rtiem un gaid\u012bju sauli. Kad t\u0101 beidzot uzl\u0113ca p\u0101r t\u0101liem kalniem un sasniedza Sv\u0113t\u0101 Domnija katedr\u0101les zvanu torni, \u0161is mirklis mani tik \u013coti aizr\u0101va, ka es gandr\u012bz aizmirsu nospiest sl\u0113d\u017ea pogu. Rezult\u0101ts ir zvejas laivas pirmajos r\u012bta gaismas staros<\/a>, un visa osta ap t\u0101m ir iekr\u0101sojusies oran\u017e\u0101 kr\u0101s\u0101.<\/p>\n

\u0160\u012b kadra galvenais akcents ir darba laivas. Splitas osta jau agri no r\u012bta ir pilna ar ros\u012bbu, un maz\u0101s laivas, kas piest\u0101tas gar Riva krastu, pie\u0161\u0137ir cilv\u0113c\u012bgu m\u0113rogu pils\u0113tas pilij, kas atrodas aiz t\u0101m.<\/p>\n

Trogirs<\/h2>\n
\"Historical<\/a>
Trogiras v\u0113sture | Trogira, Horv\u0101tija<\/figcaption><\/figure>\n

Trogirs atrodas pusstundas brauciena att\u0101lum\u0101 uz zieme\u013ciem no Splitas, un t\u0101 ir sen\u0101 pils\u0113ta, kas atrodas uz savas neliel\u0101s salas un ar kontinentu savienota ar tiltu. To 3. gadsimt\u0101 pirms m\u016bsu \u0113ras dibin\u0101ja grie\u0137u kolonisti, un p\u0113c tam to p\u0101rvald\u012bja romie\u0161i, bizantie\u0161i, ung\u0101ri, ven\u0113cie\u0161i, Habsburgi un fran\u010di, katrs atst\u0101jot savu nospiedumu. Ven\u0113cie\u0161u vald\u012b\u0161anas gadsimti, s\u0101kot no 1420. gada, veidoja pils\u0113tas centru, k\u0101du to redzam \u0161odien, un \u0161is saglab\u0101tais centrs 1997. gad\u0101<\/a> tika iek\u013cauts Pasaules mantojuma sarakst\u0101<\/a>.<\/p>\n

No tor\u0146a virs jumtiem es nofotograf\u0113ju vecpils\u0113tu ar kan\u0101lu un kalniem fon\u0101<\/a>, kad kadr\u0101 \u0161\u0137\u0113rsoja dzeltenais ugunsdz\u0113s\u0113ju hidropl\u0101ns, kas str\u0101d\u0101ja piekrast\u0113. Vakar\u0101 dz\u012bve p\u0101rce\u013cas uz krastmalu: zilo stundu laik\u0101 palmu alej\u0101<\/a> pie Sv\u0113t\u0101 Dominika klostera zvanu tor\u0146a ir vieta, kur pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ji vakari\u0146o.<\/p>\n

Fotograf\u0113\u0161ana Horv\u0101tij\u0101<\/h2>\n

Man\u0101 Horv\u0101tijas fotogr\u0101fiju arh\u012bv\u0101 ir v\u0113rojama noteikta tendence: gandr\u012bz neviena no \u0161\u012bm fotogr\u0101fij\u0101m nav uz\u0146emta dienasgaism\u0101. Straduns plkst. 4:58. Peristils plkst. 4:00. Splitas osta plkst. 5:00. Pilis un v\u0101rti \u201ezilaj\u0101 stund\u0101\u201d, kad dienas apmekl\u0113t\u0101ju p\u016b\u013ci jau devu\u0161ies uz vakari\u0146\u0101m.<\/p>\n

T\u0101 ir god\u012bga atbilde uz jaut\u0101jumu par to, k\u0101 vasar\u0101 fotograf\u0113t Dalm\u0101cijas piekrasti. Pils\u0113tas ir p\u0101rpild\u012btas no r\u012bta vidus l\u012bdz pusnaktij, un akmens, kas t\u0101s padara slavenas, par\u0101da savu fakt\u016bru tikai tad, kad ielas ir tuk\u0161as un ir iesl\u0113gti pro\u017eektori. Modin\u0101t\u0101js dara to darbu, par ko atzin\u012bbu sa\u0146em kamera. Vasaras saull\u0113kts \u0161aj\u0101 krast\u0101 iest\u0101jas agri, un laika spr\u012bdis pirms pirm\u0101 kru\u012bza ku\u0123a pasa\u017eieru iera\u0161an\u0101s ir \u012bss; katrs no \u0161iem r\u012btiem bija t\u0101 v\u0113rts.<\/p>\n

Kad apmekl\u0113t Horv\u0101tiju<\/h2>\n

M\u016bsu ce\u013cojums notika vasar\u0101, un vasara sniedz to, ko sola piekraste: siltus vakarus promen\u0101d\u0113s, pr\u0101mjus, kas kurs\u0113 saska\u0146\u0101 ar pilnu grafiku, peld\u0113\u0161anos no klint\u012bm. T\u0101 sniedz ar\u012b cilv\u0113ku p\u016b\u013cus, un Dubrovnik\u0101 kru\u012bzu satiksme nosaka visa Vecpils\u0113tas ritmu.<\/p>\n

Maij\u0101, j\u016bnij\u0101 un septembr\u012b saglab\u0101jas siltums, bet apmekl\u0113t\u0101ju skaits nedaudz samazin\u0101s. Ziem\u0101 piekraste atgrie\u017eas pie saviem iedz\u012bvot\u0101jiem; daudzi satiksmes mar\u0161ruti uz sal\u0101m k\u013c\u016bst ret\u0101ki, ta\u010du akmens pils\u0113tas izskat\u0101s lieliski fotogr\u0101fij\u0101s zem\u0101 saul\u0113 un tuk\u0161\u0101s iel\u0101s. Neatkar\u012bgi no m\u0113ne\u0161a, stundas ap saull\u0113ktu joproj\u0101m ir tas, kas at\u0161\u0137ir fotogr\u0101fijas no Horv\u0101tijas no fotogr\u0101fij\u0101m, kur\u0101s redzamas citu cilv\u0113ku br\u012bvdienas.<\/p>\n