{"id":174422,"date":"2026-07-22T15:21:53","date_gmt":"2026-07-22T15:21:53","guid":{"rendered":"https:\/\/sumfinity.com\/?p=174422"},"modified":"2026-08-24T09:39:26","modified_gmt":"2026-08-24T09:39:26","slug":"polija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sumfinity.com\/lv\/travel\/polija\/","title":{"rendered":"Polija"},"content":{"rendered":"

Polija stiepjas no Baltijas j\u016bras zieme\u013cos l\u012bdz Karpatu kalniem t\u0101s dienvidu robe\u017e\u0101, un liel\u0101k\u0101 da\u013ca t\u0101s v\u0113sturisko pils\u0113tu izvietojusies l\u012bdzenumos starp \u0161iem kalniem. Krakova, Var\u0161ava, Vroclava, Pozna\u0146a un Gda\u0146ska katra atspogu\u013co at\u0161\u0137ir\u012bgu gadsimtu \u0161\u012bs valsts v\u0113stur\u0113, savuk\u0101rt Zakopane un Tatru kalni pie\u0161\u0137ir tai alpu noska\u0146u dienvidos. Man \u0161\u012b zeme ir ar\u012b \u0123imenes saknes: Daria ir po\u013cu izcelsmes, vi\u0146a stud\u0113ja Vroclav\u0101, un m\u016bsu uz\u0146\u0113muma galvenais birojs atrodas Var\u0161av\u0101, t\u0101p\u0113c es \u0161o valsti fotograf\u0113ju jau vair\u0101k nek\u0101 desmit gadus.<\/p>\n

\"Krakow<\/a>
Sv\u0113t\u0101s Marijas bazilika | Krakova, Polija<\/figcaption><\/figure>\n

Krakova<\/h2>\n

Krakova piecus gadsimtus bija kara\u013ca galvaspils\u0113ta, un t\u0101s Galven\u0101 tirgus laukums kop\u0161 t\u0101 izveides 1257. gad\u0101 ir bijis liel\u0101kais viduslaiku pils\u0113tas laukums Eirop\u0101. \u0160eit es piedz\u012bvoju savu produkt\u012bv\u0101ko saull\u0113ktu: pl\u0101nas m\u0101ko\u0146u sl\u0101\u0146i atspogu\u013coja pirmos siltos saules starus, kam\u0113r Sv\u0113t\u0101s Marijas bazilika pac\u0113l\u0101s virs tuk\u0161\u0101 laukuma<\/a>, un tie\u0161i \u0161\u012bs vienas r\u012bta fotogr\u0101fijas k\u013cuva par bestselleriem. Kop\u0161 t\u0101 laika katr\u0101 ce\u013cojum\u0101 es slepeni ceru ieraudz\u012bt tie\u0161i \u201eKrakovas m\u0101ko\u0146us\u201d. Bazilikas diviem nevien\u0101diem \u0137ie\u0123e\u013cu tor\u0146iem ir saist\u012bta tum\u0161a le\u0123enda: divi br\u0101\u013ci katrs uzc\u0113la pa vienam tornim, l\u012bdz tas, kur\u0161 pabeidza pirmais, par\u016bp\u0113j\u0101s, lai vi\u0146a br\u0101lis to nekad nepabeigtu.<\/p>\n

Gadiem v\u0113l\u0101k es atgriezos taj\u0101 pa\u0161\u0101 laukum\u0101 un iem\u016b\u017ein\u0101ju Auduma namu un baziliku v\u0113l vien\u0101 perfekt\u0101 r\u012btausm\u0101<\/a>, fotograf\u0113jot ar to pa\u0161u ies\u0101c\u0113ju l\u012bme\u0146a \u201eCanon\u201d kameru, ar kuru es s\u0101ku. Auduma nama<\/a> renesanses ark\u0101des<\/a> saglab\u0101 savu klusumu varb\u016bt stundu p\u0113c saull\u0113kta, un pirm\u0101 gaisma, kas pils\u0113tas siluetu projic\u0113 uz t\u0101s sien\u0101m<\/a>, ir t\u0101 v\u0113rta, lai iestat\u012btu modin\u0101t\u0101ju. Sv\u0113t\u0101s Marijas bazn\u012bcas iek\u0161ien\u0113 atrodas gotiskais alt\u0101ris<\/a>, ko 15. gadsimt\u0101 izgreba Veits Stoss<\/a> un kas ir liel\u0101kais \u0161\u0101da veida alt\u0101ris pasaul\u0113; to izlaup\u012bja nacisti, bet p\u0113c kara tas tika atgriezts. Viss v\u0113sturiskais centrs bija viens no pirmajiem divpadsmit UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, kas iek\u013cauti sarakst\u0101 1978. gad\u0101; man\u0101 pilnaj\u0101 Krakovas ce\u013cved\u012b<\/a> pils\u0113ta ir aprakst\u012bta s\u012bki un pla\u0161i.<\/p>\n

Vavelas pils<\/h2>\n
\"Wawel<\/a>
Vavel | Krakova, Polija<\/figcaption><\/figure>\n

Vavelis gadsimtiem ilgi bija Polijas kara\u013cu rezidence, un, to fotograf\u0113jot, es iem\u0101c\u012bjos k\u0101du m\u0101c\u012bbu par kart\u0113m: att\u0101lumi nepaz\u012bstam\u0101s pils\u0113t\u0101s vienm\u0113r ir liel\u0101ki, nek\u0101 \u0161\u0137iet. Es atrados skrienam pa Krakovu pirms r\u012btausmas, lai pasp\u0113tu nok\u013c\u016bt l\u012bdz Vistulas krastam, pirms izdziest pils pro\u017eektoru gaisma, un tad uzst\u0101d\u012bju stat\u012bvu upes dub\u013cos,<\/a> lai ieg\u016btu perfektu atspulgu mier\u012bgaj\u0101 \u016bden\u012b. Gaismas izdzisa br\u012bd\u012b, kad es pabeidzu fotograf\u0113t.<\/p>\n

Pils pagalm\u0101 atrodas visa kompleksa bronzas miniatura, kas novietota t\u0101, lai modelis un \u012bst\u0101 Vavelas katedr\u0101le b\u016btu vien\u0101 kadr\u0101<\/a>. Es jau kop\u0161 b\u0113rn\u012bbas m\u012blu pils\u0113tu miniaturas, t\u0101p\u0113c \u0161\u012b fotogr\u0101fija uz\u0146\u0113ma pati sevi.<\/p>\n

Veli\u010dkas s\u0101ls raktuves<\/h2>\n
\"Altar<\/a>
Sv. Kingas kapela | Veli\u010dka, Polija<\/figcaption><\/figure>\n

Tie\u0161i pie Krakovas atrodas Veli\u010dkas<\/a> s\u0101ls raktuve, kuras devi\u0146os l\u012bme\u0146os stiepjas aptuveni 300 kilometri gaite\u0146u, kas izveidoti vair\u0101k nek\u0101 700 gadu garum\u0101. T\u0101s sird\u012b, 101 metru dzi\u013cum\u0101, atrodas Sv\u0113t\u0101s Kingas kapela<\/a> \u2014 465 kvadr\u0101tmetru liela bazn\u012bca, kur\u0101 lustras, alt\u0101ris un reljefi ir izkalti no s\u0101ls. Taj\u0101 joproj\u0101m notiek dievkalpojumi, koncerti un pat k\u0101zas.<\/p>\n

Ekskursija norit \u0101tri, t\u0101p\u0113c fotograf\u0113\u0161ana k\u013c\u016bst par \u012bstu sportu. Pie pazemes s\u0101ls\u016bdens ezera<\/a> apgaismojums iesl\u0113dzas tikai tad, kad tur atrodas grupa, t\u0101p\u0113c man bija aptuveni piecas sekundes, lai pirms uz\u0146em\u0161anas atrastu piem\u0113rotu kompoz\u012bciju. Ekskursijas beig\u0101s, Sta\u0146islava Sta\u0161ica z\u0101l\u0113<\/a>, tu atrodies 130 metrus zem zemes 36 metrus augst\u0101 al\u0101, kur\u0101 reiz notika pazemes gaisa balona lidojums. Veli\u010dkas s\u0101ls raktuves ir iek\u013cautas Krakovas 1978. gada pirmaj\u0101 divpadsmit UNESCO sarakst\u0101.<\/p>\n

Zakopane<\/h2>\n
\"Zakopane<\/a>
Zakopane ziem\u0101. Burv\u012bga harmonija starp mirdzo\u0161aj\u0101m pils\u0113tas gaism\u0101m un sniega p\u0101rkl\u0101tajiem kalnu virsotn\u0113m kr\u0113slas stund\u0101.<\/figcaption><\/figure>\n

Zakopane ir Polijas ziemas galvaspils\u0113ta: pils\u0113ta ar 28 000 iedz\u012bvot\u0101ju, kas visapmekl\u0113t\u0101kaj\u0101s ned\u0113\u013cas nogal\u0113s uz\u0146em l\u012bdz pat ceturtda\u013cmiljonam apmekl\u0113t\u0101ju. Fotogr\u0101fija, kuras uz\u0146em\u0161anai es biju velt\u012bjis visliel\u0101ko p\u016b\u013cu, izdev\u0101s kr\u0113slas stund\u0101, kad Krup\u00f3wki ielas gaismas, ri\u0146\u0137u rats un sl\u0113po\u0161anas trampl\u012bni izvietoj\u0101s rind\u0101 zem sniega kl\u0101tajiem Tatru kalniem<\/a>, bet debesis virs tiem iekr\u0101soj\u0101s purpursarkan\u0101 kr\u0101s\u0101.<\/p>\n

Vien\u0101 r\u012bt\u0101 m\u0113s piln\u012bg\u0101 tums\u0101 uzk\u0101p\u0101m Guba\u0142\u00f3wk\u0101, un pils\u0113tas laternas joproj\u0101m dega zem\u0101k, kam\u0113r virsotn\u0113s s\u0101ka aust r\u012btausma<\/a>. Pils\u0113ta ir piesaist\u012bjusi m\u0101ksliniekus jau kop\u0161 19. gadsimta, kad \u0161eit dzima Zakopanes arhitekt\u016bras stils; manam Zakopanes gidam<\/a> ir piln\u012bgs p\u0101rskats par to.<\/p>\n

Guba\u0142\u00f3wka<\/h2>\n

Guba\u0142\u00f3wka ir Zakopanes balkons pirmaj\u0101 rind\u0101, kas ar pils\u0113tu savienots ar funikulieri, kas darbojas kop\u0161 1938. gada. Ziem\u0101 m\u0113s stund\u0101m ilgi staig\u0101j\u0101m pa kalna gr\u0113du: es skr\u0113ju, lai pasp\u0113tu iem\u016b\u017ein\u0101t zemu st\u0101vo\u0161o sauli<\/a>, kas par\u0101d\u012bj\u0101s no aiz Tatra kalnu gr\u0113das<\/a>, pirms gaisma pazuda, tad atrad\u0101m klajumu, kur\u0101 zem svaiga sniega bija izkais\u012btas br\u012bvdienu m\u0101ji\u0146as<\/a>, aiz t\u0101m ple\u0161oties kalnu gr\u0113da. No virsotnes pret kalniem paveras piln\u012bga Zakopanes ziemas panor\u0101ma<\/a>.<\/p>\n

\u0160\u012b ce\u013cojuma atkl\u0101jums pieder\u0113ja Darijai, nevis man. Jau nosalusi, vi\u0146a dev\u0101s atpaka\u013c uz funikulieri un man nos\u016bt\u012bja zi\u0146u: net\u0101lu ir jauka bazn\u012bca. Es biju g\u0101jis tie\u0161i gar\u0101m tai, acis fiks\u0113jis uz virsotn\u0113m. Maz\u0101 koka kapela st\u0101v\u0113ja aiz saviem koka v\u0101rti\u0146iem neskart\u0101 snieg\u0101<\/a>; to 1961. gad\u0101 uzc\u0113la Ba\u010dledu \u0123imene k\u0101 pateic\u012bbas z\u012bmi par izdz\u012bvo\u0161anu kara gados, tie\u0161i taj\u0101 pa\u0161\u0101 viet\u0101, kur vi\u0146i k\u0101dreiz bija sl\u0113pu\u0161ies no sod\u012b\u0161anas.<\/p>\n

Tatra kalni<\/h2>\n

Tatras ir vien\u012bgais Polijas Alpu kalnu mas\u012bvs \u2014 aptuveni 60 kilometru gar\u0161 Karpatu kalnu gr\u0113das posms, kas ir aizsarg\u0101ts k\u0101 nacion\u0101lais parks. M\u0113s uzk\u0101p\u0101m Kasprowy Wierch virsotn\u0113, kas atrodas 1 987 metru augstum\u0101 uz Slov\u0101kijas robe\u017eas, piln\u012bgi apm\u0101ku\u0161os debes\u012bs, un saule uz br\u012bdi izlauz\u0101s cauri m\u0101ko\u0146iem<\/a>, lai no aug\u0161as<\/a> apgaismotu apk\u0101rt\u0113j\u0101s virsotnes<\/a>. Daria to sauc par manu fotogr\u0101fisko karmu; es to saucu par to, ka tur st\u0101v\u0113ju pietiekami ilgi.<\/p>\n

Vasaras laik\u0101 tas pats ce\u013c\u0161 sniedz cit\u0101du gandar\u012bjumu: divas tre\u0161da\u013cas ce\u013ca aug\u0161up, Hala G\u0105sienicowa p\u013cav\u0101 vientu\u013ci st\u0101v koka b\u016bdi\u0146a<\/a>, un desmit kilogrami fototehnikas man uz muguras vairs nelik\u0101s apgr\u016btin\u0101jums. Ziemas pastaig\u0101 \u0101rpus pils\u0113tas vieta, kas kart\u0113 bija atz\u012bm\u0113ta k\u0101 \u201eGiewont View\u201d, sniedza tie\u0161i to, ko sol\u012bja: sasalu\u0161u taku<\/a>, kas skatienu veda tie\u0161i uz Giewont virsotnes krustu<\/a> \u2013 kalnu, kuru Daria joproj\u0101m pl\u0101no uzk\u0101pt.<\/p>\n

Str\u0105\u017cyska ieleja<\/h2>\n

Str\u0105\u017cyska ieleja ir viegls ce\u013c\u0161 uz Tatru kalniem: 2,4 kilometrus gar\u0161, vieglas gr\u016bt\u012bbas pak\u0101pes mar\u0161ruts, kas beidzas zem Siklawicas \u016bdenskrituma un ir sasniedzams ar k\u0101j\u0101m no Zakopanes centra. Ziem\u0101 p\u016b\u013ci izkl\u012bst, un saules gaisma izgrie\u017e garas \u0113nu l\u012bnijas cauri me\u017eam<\/a> vis\u0101 ce\u013ca garum\u0101. No koka tilti\u0146a t\u0101l\u0101k strauts pl\u016bda uz kalnu zem sniega<\/a>, kura pils\u0113t\u0101 zem\u0101k vairs nebija<\/a>.<\/p>\n

\u0160\u012b p\u0101rg\u0101jiena laik\u0101 es ar\u012b iem\u0101c\u012bjos vienk\u0101r\u0161u m\u0101c\u012bbu: lietusiztur\u012bgi z\u0101baki nav ledusiztur\u012bgi. Kad taka k\u013cuva st\u0101v\u0101ka, es pusstundu st\u0101v\u0113ju uz ledus, kam\u0113r Daria dev\u0101s t\u0101l\u0101k. Ja ziem\u0101 dodaties p\u0101rg\u0101jien\u0101 pa Tatru ielej\u0101m, \u0146emiet l\u012bdzi sniega smailes.<\/p>\n

Vroclava<\/h2>\n
\"Wroclaw<\/a>
Vroclavas vecpils\u0113tas siluets saulrieta laik\u0101<\/figcaption><\/figure>\n

Vroclava ir vieta, kur Polija k\u013cuva mums tuva. Daria \u0161eit stud\u0113ja, mums \u0161eit ir draugi, un p\u0113c vair\u0101k nek\u0101 divpadsmit gadu ilg\u0101m viz\u012bt\u0113m m\u0113s to joproj\u0101m saucam par savu m\u012b\u013c\u0101ko Polijas pils\u0113tu. T\u0101 ir ceturt\u0101 liel\u0101k\u0101 pils\u0113ta valst\u012b, 2016. gad\u0101 bija Eiropas kult\u016bras galvaspils\u0113ta, un kop\u0161 2019. gada ir UNESCO literat\u016bras pils\u0113ta. K\u0101d\u0101 miglain\u0101 r\u012bt\u0101 es no m\u016bsu numuri\u0146a \u201eSky Tower\u201d<\/a> fotograf\u0113ju bazn\u012bcu tor\u0146us, kas pac\u0113l\u0101s no miglas<\/a>; Daria neatpazina savu pils\u0113tu.<\/p>\n

Tirgus laukums ir viens no liel\u0101kajiem Eirop\u0101, un no \u012br\u0113ta dz\u012bvok\u013ca virs t\u0101 es k\u0101dreiz uz\u0146\u0113mu nakts panor\u0101mu, kur\u0101 redzams laukums un r\u0101tsnams,<\/a> kam\u0113r zirgu pakavi uz bru\u0123akme\u0146iem rad\u012bja ska\u0146u fonu, kas atg\u0101din\u0101ja par laiku pirms trim gadsimtiem. Mana saikne ar pils\u0113tas ties\u0101m ir profesion\u0101la: k\u0101 fotogr\u0101fs, kas aizst\u0101v autorties\u012bbas, es pavadu daudz laika \u0113k\u0101s,<\/a> piem\u0113ram,<\/a> cietok\u0161\u0146a l\u012bdz\u012bgaj\u0101 Apgabalties\u0101, kas celta no 1845. l\u012bdz 1852. gadam<\/a>, un man bija vajadz\u012bgi gadi, lai fotogr\u0101fij\u0101 sp\u0113tu saskarties ar t\u0101s nacistu laikmeta v\u0113sturi, kas saist\u012bta ar \u201eNakts un miglas\u201d izpild\u012bjumiem. Piln\u012bgaj\u0101 Vroclavas ce\u013cved\u012b<\/a> ir apkopots viss.<\/p>\n

Raganu tilts<\/h2>\n

Lai baud\u012btu lab\u0101ko skatu uz Vroclavas vecpils\u0113tu, j\u0101uzk\u0101pj 247 pak\u0101pieni. \u0160aurs akmens g\u0101j\u0113ju tilti\u0146\u0161 savieno Sv\u0113t\u0101s Marijas Magdal\u0113nas bazn\u012bcas dv\u012b\u0146u tor\u0146us 45 metru augstum\u0101, un no turienes es beidzot uz\u0146\u0113mu savu iecien\u012bt\u0101ko kadru ar sarkaniem jumtiem un Tirgus laukumu ziemas saulrieta laik\u0101<\/a>. Taj\u0101 vakar\u0101 ne tikai man bija \u0161\u0101da nojauta \u2014 tilti\u0146\u0161 bija p\u0101rpild\u012bts.<\/p>\n

T\u0101 le\u0123enda ir dr\u016bma: k\u0101dreiz aps\u016bdz\u0113t\u0101s raganas tika spiestas staig\u0101t pa margu bez marg\u0101m \u2014 p\u0101rbaud\u012bjumu, kuru neviens nevar\u0113ja iztur\u0113t. \u0160odien g\u0101j\u0113ju tilti\u0146u sarg\u0101 bronzas ragana un vi\u0146as ka\u0137is<\/a>, kurus b\u0113rnu rokas ir nopul\u0113ju\u0161as l\u012bdz sp\u012bdumam, un pie vi\u0146u k\u0101j\u0101m virs mirdzo\u0161ajiem jumtiem ir sakrautas apmekl\u0113t\u0101ju mon\u0113tas.<\/p>\n

Ostr\u00f3w Tumski Vroclav\u0101<\/h2>\n

Katedr\u0101les sala ir Vroclavas vec\u0101k\u0101 da\u013ca un vien\u012bg\u0101 vieta, kur es k\u0101dreiz esmu redz\u0113jis, k\u0101 katru vakaru laternu uzpild\u012bt\u0101js ar rok\u0101m aizdedzina g\u0101zes laternas. Tas bija viens no maniem pirmajiem fotomot\u012bviem visp\u0101r: Tr\u012bspadsmit gadus man tas neizdev\u0101s atk\u0101rtoti, izmantojot divas kameru sist\u0113mas, l\u012bdz k\u0101d\u0101 decembra dien\u0101 viss sakrita un katedr\u0101le un Tumski tilts st\u0101v\u0113ja nakts fon\u0101<\/a>, iet\u012bti Ziemassv\u0113tku gaism\u0101s<\/a>.<\/p>\n

N\u0101kamaj\u0101 r\u012btausm\u0101 es st\u0101v\u0113ju uz pa\u0161a tilta, viens pats, kam\u0113r zeltain\u0101 r\u012bta gaisma pl\u016bda caur izrot\u0101tajiem dzelzs elementiem uz katedr\u0101les diviem tor\u0146iem<\/a>. T\u0113rauda Tumski tilts<\/a>, kas uzcelts 1889. gad\u0101, gadu desmitiem bija paz\u012bstams k\u0101 M\u012bl\u0113t\u0101ju tilts, uz kura kar\u0101j\u0101s neskait\u0101mas atsl\u0113gas; 2019. gada renov\u0101cijas laik\u0101 atsl\u0113gas tika no\u0146emtas, bet romantika palika.<\/p>\n

Vroclavas Universit\u0101te<\/h2>\n

Divas universit\u0101tes \u0113kas vienm\u0113r vilina mani atgriezties p\u0101ri Oderai. Baroka stila galveno \u0113ku vislab\u0101k fotograf\u0113t no S\u0142odovas salas kr\u0113slas stund\u0101, kad rot\u0101t\u0101 fas\u0101de virs savas atspulga k\u013c\u016bst zeltaina<\/a> un sala piepild\u0101s ar studentiem, kuri apzin\u0101ti ignor\u0113 pils\u0113tas visbie\u017e\u0101k fotograf\u0113to \u0113ku. T\u0101 bija viena no D\u0101rijas un man\u0101m iecien\u012bt\u0101kaj\u0101m viet\u0101m, t\u0101p\u0113c katra atgrie\u0161an\u0101s \u0161eit ir k\u0101 neliela atgrie\u0161an\u0101s m\u0101j\u0101s.<\/p>\n

Otr\u0101 ir biju\u0161ais Sv\u0113t\u0101 Vincenta un Sv\u0113t\u0101 J\u0113kaba klosteris, ko ap 1240. gadu dibin\u0101ja hercogs Henrijs II Dievbij\u012bgais, kas p\u0113c francisk\u0101\u0146u aizie\u0161anas tika p\u0101rb\u016bv\u0113ts baroka stil\u0101 un Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 tika izpost\u012bts. Daria stud\u0113ja \u0161aj\u0101 kompleks\u0101, un k\u0101du vakaru, p\u0113c skaist\u0101k\u0101 saulrieta, k\u0101du es biju redz\u0113jis virs pils\u0113tas, es no otras ielas puses iem\u016b\u017ein\u0101ju t\u0101s gotikas torni p\u0113d\u0113j\u0101 purpura gaism\u0101<\/a>.<\/p>\n

T\u0101l\u0101k uz austrumiem atrodas Maksa Berga \u201eCentennial Hall\u201d (Hala Stulecia<\/a>), kas kop\u0161 2006. gada ir iek\u013cauta UNESCO sarakst\u0101, un t\u0101s priek\u0161\u0101 atrodas multimediju str\u016bklaka \u201eHala Stulecia\u201d<\/a> \u2014 liel\u0101k\u0101 \u0161\u0101da veida str\u016bklaka Polij\u0101. Mans vien\u012bgais izmantojamais kadrs no t\u0101 ir no maniem pirmajiem vienam vai diviem fotogr\u0101fijas gadiem, jo katr\u0101 n\u0101kamaj\u0101 apmekl\u0113jum\u0101 kaut kas trauc\u0113ja \u2014 b\u016bvdarbi, sl\u0113g\u0161ana, un 2026. gada j\u016bnij\u0101 str\u016bklaku burtiski sk\u0101ra zibens. Es p\u0101rstr\u0101d\u0101ju veco failu, izmantojot \u0161odienas prasmes. M\u0101c\u012bba ir skaidra: neuzliec fotogr\u0101fijas uz\u0146em\u0161anu uz v\u0113l\u0101ku laiku.<\/p>\n

Pozna\u0146a<\/h2>\n
\"The<\/a>
Pozna\u0146as Vec\u0101 tirgus laukums ar r\u0101tsnamu un auduma namu<\/figcaption><\/figure>\n

Pozna\u0146a sevi d\u0113v\u0113 par Polijas valsts \u0161\u016bpuli, un \u0161is apgalvojums ir pamatots. Vec\u0101 tirgus laukums ir saglab\u0101jis savu 13. gadsimta izk\u0101rtojumu, to ieskauj tirgot\u0101ju dz\u012bvojam\u0101s \u0113kas<\/a>, katra nokr\u0101sota sav\u0101 kr\u0101s\u0101<\/a>, \u2014 gan \u0161aur\u0101s, gan plat\u0101s \u2014, kas joproj\u0101m liecina par to, kur\u0161 pirms gadsimtiem apprec\u0113ja k\u0101da atraitni. T\u0101s centr\u0101 st\u0101v renesanses stila r\u0101tsnams<\/a>, no kura tor\u0146a katru dienu pusdienlaik\u0101 divas meh\u0101niskas kazas sasit ragus<\/a>, pieminot pav\u0101ru, kura aizb\u0113gu\u0161ais vakari\u0146u \u0113diens izgl\u0101ba vi\u0146a karjeru. Laukuma ritms stiepjas no klus\u0101 r\u012btausmas l\u012bdz naktsdz\u012bvei, kas virmo ap r\u0101tsnamu l\u012bdz pat diviem nakt\u012b<\/a>; \u0161aj\u0101 stund\u0101 vien\u012bgi mans fotoapar\u0101ta aizsl\u0113gs v\u0113l darboj\u0101s. Man\u0101 Pozna\u0146as ce\u013cved\u012b<\/a> ir atrodams v\u0113l vair\u0101k, tostarp baroka stila Fara bazn\u012bca<\/a> ar spoku st\u0101stu par \u0113r\u0123e\u013cu balkonu.<\/p>\n

Pozna\u0146as katedr\u0101le<\/h2>\n

Ostr\u00f3w Tumski \u2014 Pozna\u0146as katedr\u0101les sala uz Vartas upes \u2014 ir vieta, kur s\u0101kas Polijas v\u0113sture: 966. gad\u0101 \u0161eit tika krist\u012bts princis Me\u0161ko I, un \u0161is notikums ieveda Poliju krist\u012bgaj\u0101 Eirop\u0101. Pirm\u0101 katedr\u0101le tika uzcelta 968. gad\u0101, un t\u0101s gr\u012bd\u0101 joproj\u0101m redzami pirm\u0101 valdnieku v\u0101rdi<\/a>, kuru mirst\u012bg\u0101s atliekas atdusas Zelta kapel\u0101<\/a> \u2014 19. gadsimta sv\u0113tn\u012bc\u0101, kas tika uzcelta laik\u0101, kad Polija bija sadal\u012bta un izdz\u0113sta no kartes, lai atg\u0101din\u0101tu po\u013ciem par vi\u0146u zelta laikmetu.<\/p>\n

Uz salu var nok\u013c\u016bt p\u0101ri b\u012bskapa Jord\u0101na tiltam<\/a>, kas nosaukts par godu Polijas pirmajam b\u012bskapam. Pel\u0113k\u0101, dr\u016bm\u0101 dien\u0101 t\u0101 sarkani kr\u0101sotais t\u0113rauds uz manas kameras izskat\u012bj\u0101s t\u0101, k\u0101 sarkans vienm\u0113r izskat\u0101s.<\/p>\n

Pozna\u0146as pilis<\/h2>\n

Pozna\u0146\u0101 ir saglab\u0101ju\u0161\u0101s divas pilis, kas atspogu\u013co pils\u0113tas v\u0113stures pret\u0113jus galus. Karalisk\u0101s pils<\/a> celtniec\u012bbu uz Przemisla kalna 13. gadsimt\u0101 uzs\u0101ka Przemisls II \u2014 hercogs, kur\u0161 uz \u012bsu br\u012bdi atkal apvienoja Poliju, pirms tika nogalin\u0101ts jau p\u0113c gada vald\u012b\u0161anas; p\u0113c kara laik\u0101 nodar\u012btajiem post\u012bjumiem t\u0101 tika atjaunota, un tagad taj\u0101 atrodas muzejs. Imperatora pils<\/a>, kas<\/a> 1910. gad\u0101 tika uzcelta \u0137eizara Vilhelma II vajadz\u012bb\u0101m, kop\u0161 t\u0101 laika ir p\u0101rveidota atbilsto\u0161i katra re\u017e\u012bma vajadz\u012bb\u0101m, un \u0161odien taj\u0101 darbojas kinote\u0101tri un muzeji; karst\u0101 sv\u0113tdien\u0101 m\u0113s atkl\u0101j\u0101m, ka t\u0101s d\u0101rzi ir vis\u0113nain\u0101k\u0101 vieta vis\u0101 pils\u0113t\u0101.<\/p>\n

No t\u0101s pa\u0161as imperi\u0101l\u0101s \u0113ras Lielais te\u0101tris<\/a> ar se\u0161\u0101m joniskaj\u0101m kolonn\u0101m zem Pegasa skulpt\u016bras atrodas pret\u012b savam parkam, un \u0100dama Mickiewicza universit\u0101te<\/a> pils\u0113t\u0101 apm\u0101ca 37 000 studentu; t\u0101s partneruniversit\u0101te Frankfurt\u0113 pie Oderas ir vieta, kur es stud\u0113ju, t\u0101p\u0113c Pozna\u0146a man \u0161\u0137iet k\u0101 radiniece.<\/p>\n

Var\u0161ava<\/h2>\n
\"The<\/a>
Var\u0161avas siluets saulrieta laik\u0101 | Var\u0161ava, Polija<\/figcaption><\/figure>\n

Var\u0161ava ir mana darba Polija: \u0161eit atrodas m\u016bsu \u201ePhotoClaim\u201d birojs, t\u0101p\u0113c es \u0161eit atgrie\u017eos ar kameru som\u0101. Lai uz\u0146emtu v\u0113lamo pils\u0113tas panor\u0101mas kadru, no idejas l\u012bdz gatavajam att\u0113lam pag\u0101ja se\u0161i gadi. Jau 2014. gad\u0101 es biju paman\u012bjis, ka viena viesn\u012bca atrodas tie\u0161i pret\u012b Kult\u016bras un zin\u0101tnes pilij; bet \u201ePhotoPills\u201d man par\u0101d\u012bja, ka saule tie\u0161i aiz pils noriet tikai vasaras vid\u016b. K\u0101zu iel\u016bgums j\u016bnija p\u0113d\u0113jai ned\u0113\u013cas nogalei beidzot m\u016bs ieveda taj\u0101 numur\u0101, un saule noriet\u0113ja tie\u0161i aiz pils smailes,<\/a> kam\u0113r apk\u0101rt\u0113jie debesskr\u0101pji iemirdz\u0113j\u0101s kr\u0101s\u0101s.<\/p>\n

Pats Kult\u016bras un zin\u0101tnes pils<\/a>, Sta\u013cina 1955. gada \u201ed\u0101vana\u201d, joproj\u0101m sadala pils\u0113tu; viet\u0113jie joko, ka 30. st\u0101va terase pied\u0101v\u0101 lab\u0101ko skatu uz Var\u0161avu, jo t\u0101 ir vien\u012bg\u0101 vieta, no kuras nevar redz\u0113t pili. Net\u0101lu eso\u0161ais Kopernika piemineklis<\/a> glab\u0101 st\u0101stu par preto\u0161an\u0101s kust\u012bbu kara laik\u0101 \u2014 t\u0101 pl\u0101ksnes 1942. gad\u0101 tika atg\u016btas no okupantiem, savuk\u0101rt Prezidenta pil\u012b<\/a> 1818. gad\u0101 notika asto\u0146gad\u012bg\u0101 \u0160op\u0113na pirmais publiskais koncerts, k\u0101 ar\u012b \u201eApa\u013c\u0101 galda\u201d sarunas, kas izbeidza komunistisko vald\u012b\u0161anu. Mans Var\u0161avas ce\u013cvedis<\/a> sniedz visaptvero\u0161u ieskatu galvaspils\u0113t\u0101.<\/p>\n

Gda\u0146ska un Sopota<\/h2>\n

Baltijas j\u016bras krasts atkl\u0101j pavisam citu Poliju. Gda\u0146sk\u0101 man bija desmit min\u016btes ilga dramatiska aina: m\u0101ko\u0146i d\u0101v\u0101ja dego\u0161u saulrietu virs Motlavas krasta, tad p\u0113k\u0161\u0146i izlija lietusg\u0101ze. Kadr\u0101 \u201c\u017buraw\u201d \u2013 Eiropas liel\u0101kais viduslaiku ostas celtnis \u2013 slejas virs diviem v\u012brie\u0161iem<\/a>, kuri mak\u0161\u0137er\u0113 no k\u0101pn\u0113m<\/a>, bet maz\u0101 z\u0101les sali\u0146a \u016bden\u012b nemaz nav t\u0101da, k\u0101 izskat\u0101s, \u2013 t\u0101 ir vienk\u0101r\u0161i peldo\u0161a atlieka, ko k\u0101da laiva gras\u012bj\u0101s aizvilkt.<\/p>\n

Divdesmit min\u016b\u0161u brauciena att\u0101lum\u0101 uz zieme\u013ciem, Sopot\u0101, koka piest\u0101tne<\/a> stiepjas puskilometru dzi\u013ci l\u012bc\u012b \u2014 t\u0101 ir gar\u0101k\u0101 \u0161\u0101da veida piest\u0101tne Eirop\u0101 un klasiskais Polijas piej\u016bras k\u016brorta promen\u0101des posms.<\/p>\n

Miera bazn\u012bca \u0160vidnic\u0101<\/h2>\n

Stundas brauciena att\u0101lum\u0101 no Vroclavas atrodas bazn\u012bca, kas tika uzcelta apst\u0101k\u013cos, kuri bija paredz\u0113ti, lai t\u0101 sabruktu: \u0101rpus pils\u0113tas m\u016briem, izmantojot vien\u012bgi koksni, m\u0101lu un salmu, un tikai viena gada laik\u0101. 17. gadsimta \u0160vidnicas luter\u0101\u0146i to tom\u0113r uzc\u0113la, un taj\u0101 var\u0113ja ietilpt 5 500 cilv\u0113ku. Bazn\u012bcas iek\u0161pus\u0113 visas kr\u0101sot\u0101s galerijas, port\u0101ls un liel\u0101 kancele ir no koka<\/a>; t\u0101 ir viena no div\u0101m \u0161\u0101d\u0101m bazn\u012bc\u0101m, kas saglab\u0101ju\u0161\u0101s l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m, un 2001. gad\u0101 UNESCO to iek\u013c\u0101va Jaworas un \u0160vidnicas Miera bazn\u012bcu<\/a> sarakst\u0101.<\/p>\n

Es to nofotograf\u0113ju, pirms man bija stat\u012bvs, pusgu\u013cot uz gr\u012bdas, lai notur\u0113tu kameru nekust\u012bgi. Tikm\u0113r Dariju, kura bija t\u0113rpusies sarkan\u0101 kleit\u0101, kas nejau\u0161i saska\u0146oj\u0101s ar bazn\u012bcas interjeru, aiztur\u0113ja \u201eNational Geographic\u201c film\u0113\u0161anas komanda, lai veiktu savu uz\u0146em\u0161anu. Es tikai v\u0113l\u0113jos, lai var\u0113tu aiz\u0146emties vi\u0146u stat\u012bvu.<\/p>\n

Fotograf\u0113\u0161ana Polij\u0101<\/h2>\n

Polija prasa t\u0101du pa\u0161u discipl\u012bnu k\u0101 visur citur, tikai tur ir aukst\u0101k. Mani lab\u0101kie Polijas kadri tika uz\u0146emti r\u012btausm\u0101: Krakovas m\u0101ko\u0146i, tuk\u0161ais Rynek, skr\u0113jiens uz Vavelas pro\u017eektoriem, Zakopanes laternas, redz\u0113tas no tum\u0161a kalna nog\u0101zes. Iz\u0146\u0113mumi apstiprina pl\u0101no\u0161anas likumu: Var\u0161avas kompoz\u012bcija se\u0161us gadus dz\u012bvoja man\u0101 pr\u0101t\u0101 un divus gadus programm\u0101 \u201ePhotoPills\u201d, pirms debesis vien\u0101 j\u016bnija vakar\u0101 beidzot sadarboj\u0101s.<\/p>\n

Un pret\u0113jais piem\u0113rs ir Vroclavas str\u016bklaka: kadrs, ko atliec uz v\u0113l\u0101ku laiku, var vairs nepast\u0101v\u0113t \u2014 vai nu renov\u0101cijas, sl\u0113g\u0161anas vai burtiskas zibens sp\u0113riena d\u0113\u013c. Ja gaisma ir kl\u0101t, uz\u0146em kadru.<\/p>\n

Kad apmekl\u0113t Poliju<\/h2>\n

\u0160\u012bs pils\u0113tas darbojas visu gadu, ta\u010du t\u0101s sadala gadalaikus sav\u0101 starp\u0101. Ziema pieder Zakopanei un Tatriem, Vroclavas Ziemassv\u0113tku apgaismotajiem tiltiem un tuk\u0161ajiem ielejas takiem, kuros nepiecie\u0161ami sniega smaili. Vasara atver augstos Tatra mar\u0161rutus un atnes vien\u012bg\u0101s ned\u0113\u013cas, kad saule noriet aiz Var\u0161avas pils; t\u0101 ir ar\u012b S\u0142odovas salas vakaru un v\u0113laj\u0101m nakt\u012bm Pozna\u0146as tirgus laukum\u0101.<\/p>\n

Pavasaris un rudens ir fotogr\u0101fu kompromiss: migla virs Vroclavas saull\u0113kt\u0101, v\u0113traina gaisma pie Baltijas j\u016bras un laukumi, kas iztuk\u0161ojas pietiekami agri, lai tur var\u0113tu uzst\u0101d\u012bt stat\u012bvus. Decembr\u012b gandr\u012bz katr\u0101 vecpils\u0113t\u0101 notiek Ziemassv\u0113tku tirdzi\u0146i.<\/p>\n